Absolventa stāsts – Samanta Tīna – mūzikas industrija ļoti gaida profesionālus, darīt gribošus un inovatīvus mūzikas producentus!

Kā aizsākās Tavs ceļš uz profesionālu solistes karjeru?  

Jau bērnībā pamanīja, ka man ir spēcīga balss un mamma mani virzīja uz pulciņiem. Tukumā dziedāju ansamblī  “Varavīksne”, kur mamma mani aizsūtīja jau no 1. klases, tur es nodziedāju 12 gadus. Tajā posmā, aptuveni 12-13 gados, sāku just, ka gribu dziedāt solo. Tad es sāku dziedāt solo, dabūju dažādas vietas konkursos –  pirmās, otrās, trešās un arī grand prix.

Profesionālāka karjera aizsākās 2010. gadā ar TV raidījumu “O kartes akadēmija”, tad es biju jau arī sākusi studēt Latvijas Kultūras koledžā un vajadzēja uz 3 mēnešiem nolikt uz pauzes studijas. Varu teikt paldies koledžai, jo visi bija ļoti pretimnākoši un saprotoši, kas to būtu domājis, bet beigu galā es uzvarēju un pieteicu sevi kā dziedātāju Latvijas mērogā. 

  

Kā Tev studijas LKK ir palīdzējušas karjeras izaugsmē? 

Latvijas Kultūras koledža manā dzīvē ir ļoti liels pakāpiens, ļoti spēcīga un jaudīga skola ne tikai specializācijās, bet arī garīgā ziņā, lai saprastu vai tu tiešām esi gatavs skatuvei. Man patika, ka koledžā nebija tikai vispārēja teorija un sajūta, ka tad kad pabeigsi skolu, tad teoriju pielietosi praktiski vai pāris reizes aiziesi praksē. Šeit viss bija konkrēti un skaidri – tevi uzreiz uzliek uz skatuves un tad, nu, saproti vainu būs no tevis kaut kas vai nebūs. Bija diezgan drastiski, tas man patīk, jo tādā veidā sagatavo jauniešus dzīvei un šovbiznesam, ja tu izvēlies iet līdz galam, tad tieši tas arī uz īstās skatuves notiek. Ir vai nav, neviens ar tevi neauklēsies. Es līdz mūža galam būšu ārkārtīgi pateicīga par šo skolu un pasniedzējiem.

Tolaik trīs lielie “vaļi” bija Anita Grūbe, Imants Jaunzems un mūžībā aizgājušais Aigars Balulis. No viņiem gan daudzi baidījās, bet domāju, ka lielākā daļa man piekritīs, pat tie, kuri baidījās, ka viņi bija tie, kuri varēja uztaisīt cilvēku no tāda, kas atnāca skaļš, bravūrīgs un “es visu protu”. Tādus ātri nolika pie vietas. Tie, kuri saprot, ka to vēlas, apzinās, ka pasniedzēji nedara pāri, bet tieši otrādi, viņi redz, ka tevī ir potenciāls un grib tavu haosu mazliet pieklusināt, jo ir labs materiāls, ja tu to visu izkop, ļaujies, tad arī viss notiek. Šie ir trīs cilvēki šajā skolā, kuriem es būšu mūžam pateicīga, viņi man ir ļoti daudz iemācījuši, izskolojuši, apslāpējuši tur, kur vajadzēja, lai izvilktu ārā lietas, kuras manī bija ļoti spilgtas un ar tām varēju strādāt.

Lielu ieguvumu profesionālajā pieredzē man ir devis šis jautājums – kāpēc tu esi uz skatuves? Nevajag neko rādīt, galvenais ir ko tu ar to vēlies pateikt, viss pārējais ir tikai instruments un nav nekas jāspēlē. Šie vārdi man vienmēr paliks atmiņā, tagad es braucu strādāt uz Lietuvu par mentoru jauniešiem, un es viņiem jautāju tieši šo pašu– ko tu gribi pateikt, kāpēc tu šo dziesmu dziedi? Tāpēc, ka tev patīk kā tā skan, stilīga dziesma, bet kāds tam ir sakars ar tevi? Tev ir jābūt iekšēji bagātam, lai tev būtu materiāls ar ko dalīties un veidam, kā to izstāstīt.  

  

Vai izglītība mūzikā jaunieti ieliek rāmī vai ir veids, kā pēc tam dekonstruēt zināšanas, lai veidotu jaunradi?  

Man nav muzikālās izglītības, es neesmu apguvusi nevienu instrumentu, neesmu mācījusies Mediņos. Man ir augstākā izglītība Kultūras menedžmentā un 1.līmeņa augstākā izglītība kultūras menedžmentā ar specializāciju sarīkojumu vadītājs. Specifiska mūzikas izglītība arī man nav. Ir jāiet un jāmācās, viennozīmīgi, es esmu tikai par izglītību. Tie, kuri iet skaļi un saka, ka es esmu profesionāls un man tāpat viss dzīvē ir un es neesmu neko mācījies – tās ir pilnīgas un galīgas muļķības! Tādi brīnumi ir ļoti maz un, ja tas notiek, tad kaut kādā brīdī tas var apstāties, kādam var arī neapstāties. Bet izglītība ir nepieciešama, jo tu nekad nezini, kad tev tā var noderēt un tev tomēr ir izglītība, nav teikts, ka tu strādāsi savā nozarē, bet tu esi mācījies, skolojies, esi izglītots cilvēks vienā nozarē, bet tas tik un tā aptver vēl daudzas citas, lai justu kā viņas viena ar otru mijiedarbojas. Man muzikālās izglītības sertifikāts ir Londonas mūzikas skolā, bet es nevarētu teikt, ka tā ir bakalaura, maģistra vai doktora grāda izglītība. 

  

Latvijas un Baltijas mūzikas nozares mērogā, jo Tu esi arī daudz strādājusi Lietuvā, ko, Tavuprāt, nozīmē mūziķim savs producents? Cik liela loma ir solo mākslinieka profesionālajā attīstībā tieši producentam?  

Latvijā profesionālu producentu ir ļoti maz, viņu katastrofāli trūkst. Tie, kuri ir vēl pieejami, ļoti maz grib darīt, viņi domā, ka viņiem iedos visu gatavu. Manuprāt, jaunajiem trūkst ambīciju, stingra mugurkaula, tāda īsta pastāvēšana par sevi, ka viņi ies un producēs. Jo producenta darbs ir ļoti atbildīgs, viņš izveido produktu, pārstāv un pārdod to. Mūsdienās ļoti daudzi jaunieši domā, ka viņi ir producenti un viņiem tiks iedots gatavs produkts un pateikts kā tas ir jāpārdod, un ka viņš vienkārši varēs to darīt digitāli. Taču tiklīdz tas ir sarežģīti, un tas arī ir sarežģīti, tad viņi to vairs nevēlas.  

Latvijā trūkst producentu un menedžeru, tāpēc es jauniešus aicinātu nākt un mācīties. Piemēram, man, kā dziedātājai, pašai sava producenta nav, man ir bijis viens producents un arī ne ar to labāko pieredzi, Tās patiesībā nav vienkāršas darba attiecība, jo producents tomēr ienāk tavā personiskajā telpā un dzīvē. Tāpēc tas ir ļoti nopietni, sagatavoti profesionāli speciālisti gan teorētiski, gan psiholoģiski zinoši ir ļoti, ļoti maz un, ja viņi ir, tad jau ir aizņemti.  

Jauniešu motivācijai, kāpēc būtu jāstudē mūzikas menedžments, būtu jābūt tādai, ka mums nozarē trūkst motivētu cilvēku, ar jaunām idejām kā pārdot, padarīt to interesantāku. Jaunajai paaudzei ir brīnišķīgas idejas, tikai kur tās visas paliek!? Tāpēc es ļoti gribu aicināt nāk mācīties, lai mums ir producenti, kuri šobrīd katastrofāli trūkst – nav labu, interesantu, ar jaunā garšām producentu. Protams, ka tiem, kuriem ir producenti, loģiski, ka tas ir fantastiski. Mūzikas jomā vēl jo vairāk, jo tev ir producents, kurš domā par visu tavu plānu, stratēģiju, kādu dziesmu mēs izlaidīsim, ar kādiem mūzikas producentiem mēs strādāsim, kuri tagad kotējas un kuri ne, kāds ir mūsu vēstījums, mērķauditorija, rādītāji utt. Ja tev ir šāds cilvēks, kāds katastrofāli trūkst, tādu brīnumu atrodot, tas, protams, ir fantastiski. Producents ļauj māksliniekam būt savā radošajā zonā, bet pats parūpējas par praktisko realizāciju. 

  

Studiju laikos, kāda bija Tava rookie mistake jeb iesācēja kļūda uz kuru tagad atskatoties vari pasmaidīt, bet tobrīd likās kā pasaules gals?  

Lielākā mācību stunda bija tā, ka es ierados koledžā spilgta, ambicioza meitene no Tukuma, man likās, ka es visu māku un zinu, esmu baigā dziedātāja ar tādu balsi, bet godīgi, mani ātri vien atsēdināja un es sapratu, ka es neko nezinu. Jauniešiem var teikt, ka nav tā, ka viņi visu zina – jūs nezināt neko, ja jūs zināt visu, tad tas nozīmē, ka jūs nezināt neko. Esiet pretimnākoši tiem, kuri grib jums kaut ko iemācīt, tāpēc jau jūs esat izglītības iestādē, lai mācītos. Liekas, ka visu zina, bet tad saņem vērtējumu daudz, daudz zemāku, ka īstenībā tās prasmes un spējas, sev pavisam jaunā nozarē, nav augstas, bet ir vēl dikti daudz jāmācas. Tas kritiens var būt ļoti sāpīgs, citi apvainojās un sadusmojas, ka viņš nav novērtēts un pamet mācības, bet ir jāpieiet lietām ar veselīgu kritiku. Nu, neziniet jūs visu, arī es šodien nezinu visu, es nemaz nevaru zināt visu. Ja es šodien zinu visu, tad jau šovakar kāds cits ir izdomājis kaut ko jaunu un visu laiku ir jāiet laikam līdzi, inovācijām. Mēs nezinām visu, bet tas ir diezgan raksturīgs jauniešiem – kāda jēga man mācīties, es jau visu zinu, es rakstu dziesmas, esmu producents, pasniedzēji neko nesaprot, viņi ir vecmodīgi. Tā nav, labi, tu zini kā ir šodien, bet pakalusies gudru un pieredzējušu cilvēku, un arī no tā tu sev vari daudz ko paņemt. Agri vai vēlu pienāks laiks, kad izglītība sāks buksēt un nāks apziņa, ka tā bija vajadzīga, bet tad jau būs grūtāk atgūt iekavēto. 

  

Tavs ieteikums vai novēlējums tiem studentiem, kuri šogad plāno vai vēl domā par studiju uzsākšanu mūzikas menedžmenta studijās?  

Es viennozīmīgi iesaku netielēties un nekavēties, skola ir fantastiska, tādu pieredzi es neesmu ieguvusi nekur citur, arī pēc tam mācoties citā augstskolā. Nesalīdzināma vērtība ir praktiskā studiju daļa, kur tev liek līdzdarboties, tas, manuprāt, ir šīs skolas lielākais pluss. Tu uzreiz esi uzlikts uz skatuves ar ieslēgtām gaismām, kur tev liek strādāt, nevis kaut ko kladītē pierakstīt. Vēlāk nebūs tā, ka būsi uz skatuves un varēsi ieskatīties kladītē, tas tā nestrādā. Tāpēc es saku, ka tā ir fantastiska iespēja un, ja ir doma šo profesiju apgūt, tad ir jāiet un jādara, jānes savs jaunais pienesums, idejas no savas paaudzes šodienas mūzikas industrijai, jo mums trūkst jaunu cilvēku ar inovatīvām idejām, kuri ir arī profesionāli. Tāpēc, lūdzu, mīļie, dārgie draugi, dodaties uz Latvijas Kultūras koledžu, jo mēs gaidām speciālistus-profesionāļus! 

  

 

STUDĒ ŠODIEN, RADI JAU RĪT!

Piesakies studijām LKA Latvijas Kultūras koledžā! Uzņemšana no 12. jūlija līdz 31. jūlijam budžeta vietās un ar iespēju saņemt studiju maksas atlaidi pirmajam studiju gadam 200€ apmērā pilna laika studijām, vai 100€ nepilna laika studijām.

 

Vairāk informāciju par uzņemšanu atradīsi šeit: bit.ly/uznemsana2023