Absolventa stāsts – Andra Luste – pasākumu veidošana no hobija līdz augstākajai izglītībai un darbam

Andra, apsveicam Tevi ar koledžas absolvēšanu jūnijā, tagad Tu esi kultūras darba speciāliste un specializējies tieši pasākumu producēšanā. Kādas ir sajūtas pēc lielā dzīves notikuma?

Sirsnīgs paldies! Trīs gadi pagājuši. Pandēmijas laiks izmantots produktīvi. Esmu sevi bagātinājusi ar jaunām zināšanām. Man ir milzīgs gandarījums! Gandarījums par apgūto, par paveikto. Gandarījums, ka nepadevos un varu svinēt atkal vienu no savām mazajām uzvarām. Un, protams, esmu pateicīga visiem koledžas pasniedzējiem un administrācijas darbiniekiem par atbalstu, atsaucību un motivēšanu.

 

Kāda ir Tava ikdienas profesionālā nodarbošanās, kas aizveda Tevi līdz domai, ka jāuzsāk studijas LKA Latvijas Kultūras koledžā pasākumu producēšanā? 

Ikdienā darbojos finanšu nozarē. Esmu grāmatvede. Taču, cik sevi atceros, esmu piedalījusies dažādu pasākumu organizēšanā skolā, deju kolektīvos un izlaidumos. Tā teikt – hobijs. Pēc katra pasākuma es vienmēr analizēju, ko varēju citādāk, varbūt neierastāk. Kas izdevās, kas nē un kāpēc! Un tad es sapratu, ka to uzzināt varu, tikai mācoties. Tā es iestājos LKA Latvijas Kultūras koledžā, lai pilnveidotu sevi un savas zināšanas. Atzīšos, man bija bail, jo mācības uzsāku pēc ļoti ilgas pauzes.

 

Darbs ar jauniešiem – kas ir svarīgākās iezīmes, kas to atšķir no darba ar pieaugušajiem?

Jā, Limbažu Bērnu un jauniešu centrā esmu skatuves un teātra mākslas pulciņa vadītāja. Savu darbību BJC uzsāku vienlaicīgi ar studijām. Un vēl šis interesantais pandēmijas laiks. Amatiermāksla tajā laika posmā spēcīgi cieta. Jauniešiem pietrūka motivācijas dziedāt, dejot vai spēlēt teātri Zoom platformā. Bija jārod risinājumi, lai nepazaudētu bērnos vēlmi darboties. Mēs darbojāmies klātienē (cik noteikumi atļāva). Darbojāmies gan pa vienam, gan tie, kas drīkstēja, grupā. Tad salikām visu kopā un, lūdzu, – izrāde gatava. Bērniem patika. Arī šobrīd mēs apgūstam skatuves mākslu dažādos veidos. Spēlējam teātri, dziedam, dejojam. Mācāmies sadzirdēt, analizēt un cienīt viens otru.  Saku – mēs, jo arī es mācos kopā ar viņiem. Ar bērniem nav grūti, jo bērni ir patiesi. Jāprot viņus sadzirdēt un ieinteresēt uz līdzdarbošanos. To pašu varētu teikt par pieaugušajiem. Ja darbojamies komandā un katram ir skaidri definēti uzdevumi un mērķi, tad arī pieaugušie ir saprotoši un sastrādāties nav problēmu.  Abos gadījumos galvenais ir savstarpēja komunikācija.

 

Pēc studijās apgūtajām zināšanām un profesionālās pieredzes, kā Tu raksturotu šī brīža kultūrtelpu Latvijas perifērijā un to veidotāju kompetenci?

Es to raksturotu divējādi. Ir novadi, pilsētas, pagasti, kur ir pārdomāti pasākumi. Un tie nenotiek tikai ierastajā vidē, kultūras centros, estrādēs vai bibliotēkās. Noorganizēt pasākumu “nekurienē”, jā, tas ir izaicinājums, bet kāpēc ne. Inovatīvs, oriģināls, noskaņām bagāts pasākums ir apmeklētāju izvirzīti, ieinteresējoši un ietekmējoši  faktori. Tā ir pasākumu dažādība, kas piesaista kultūras patērētājus. Šobrīd ir pasākumu pārbagātība un piedāvātais formāts atbilst dažādām gaumēm.  Jautājums ir kvalitāte. Latvijas perifērijā vislielākā neapmierinātība ir ar gadu desmitiem ierastiem, vienveidīgiem pasākumiem. Arī pilsētas un pagastu svētkos jāmeklē savdabīgais, neierastais, lai būtu interesanti, unikāli. Diemžēl ir arī pasākumi, kas tiek sarīkoti tikai ķeksīša pēc, jo plānā ierakstīts, turklāt bez ieejas maksas. Pēdējā laikā novērots, ka pašvaldību sponsorētie pasākumi ir ļoti neapmeklēti. Kultūras speciālistiem vajadzētu izvērtēt pašvaldību plānus un ņemt vērā sabiedrības vēlmes. Kultūras patērētājs ir izlutināts un skaidri zina, ko vēlas. Protams, jāatbalsta amatierkolektīvu un kultūrizglītojošie pasākumi.  Pamatā kultūrai ir jābūt par maksu!

Runājot par kompetenci… Nav tā, ka viss ir slikti, bet vienmēr var labāk. Vai pasākumu veidotāji ir kompetenti? Kā kuram pasākumam. Man šķiet, ka pirms pasākuma ir svarīgs detalizēts plāns un  pēc pasākuma izvērtēšana. Ja kaut kas nav izdevies, izdarām secinājumus un mācāmies no kļūdām. Ja pasākums izdevies, super! Liekam “latiņu” uz nākamo līmeni!

 

Vai, esot daļai no šīs kultūrtelpas speciālistiem, Tu vari teikt, ka pēc studijām esi kompetentāka un inovatīvāka kultūras darba speciāliste?

Vai esmu kompetentāka? Jā, jo tā zināšanu bāze, kuru apguvu koledžā, man deva lielāku izpratni par pasākumu producēšanu, par komandas darba organizāciju, par menedžmentu,  par tehniskajiem risinājumiem. Un galvenais – pieredze, kuru ieguvu, tieši praktiski darbojoties, ir milzīga pievienotā vērtība. Vai inovatīvāka? Ceru, ka jā, jo man patīk neierasti pasākuma formāti un, ja iespējams, ar minimāliem līdzekļiem panākt maksimālu rezultātu, kas ir apmierināts apmeklētājs, tad atkal ir šī gandarījuma sajūta.

 

Tavs iedrošinājums tiem kultūras nozares speciālistiem, kuri vēl šaubās par studiju uzsākšanu, lai kļūtu vēl prasmīgāki speciālisti?

Es varētu teikt kā producente. Ideja ir – studēt? Uz priekšu! Komanda būs koledžā. Sastādiet laika plānu, sāciet  realizēt savu ieceri!  LKA Latvijas Kultūras koledžā ir zinoši, pretimnākoši un ļoti labi speciālisti. Turklāt apgūtās zināšanas ir iespējams nostiprināt, darbojoties praktiski. Un ticiet man, mācīties nekad nav par vēlu!

 

STUDĒ ŠODIEN, RADI JAU RĪT!  

Piesakies studijām LKA Latvijas Kultūras koledžā! Uzņemšana no 12. jūlija līdz 31. jūlijam budžeta vietās un iespēju saņemt studiju maksas atlaidi pirmajam studiju gadam 200€ apmērā pilna laika studijām, vai 100€ nepilna laika studijām.

Vairāk informāciju par uzņemšanu atradīsi šeit: bit.ly/uznemsana2023