21. oktobrī Latvijas Kultūras koledžā norisināsies seminārs par pikšķerēšanu CyberPhish

“Ja es ar savu stāstu pasargāju vismaz vienu cilvēku, bija vērts to publiskot, pat ja cieta mans EGO.”

“Mani apkrāpa. Es zaudēju salīdzinoši maz, bet tiešsaistes krāpnieki mani apkrāpa par 184 eiro,” savu stāstu sāk uzņēmēja Asta no Lietuvas. Viņa atzīst, ka ilgi vilcinājusies, pirms publiskot savu stāstu, jo cilvēki uz to reaģē dažādi – vieni slavē par drosmi dalīties pieredzē, bet citi saka, ka iepazīšanās ar krāpnieku izmantotajām metodēm un paņēmieniem palīdzēs citiem izvairīties no krāpšanas tādā pašā veidā. Bet ir arī tādi, kas smejas un domā: “Kā tu vari būt tik stulba, es nekad nebūtu uzķērusies uz tā…”.

Pēdējā laikā dažādos interneta portālos bieži redzam rakstus ar lieliem virsrakstiem, piemēram, “Interneta krāpšana ir izplatīta! Esiet uzmanīgi”, “Cilvēks, kurš zaudēja tūkstošiem eiro, brīdina: tas var notikt ar jebkuru no mums” utt. Mēs lasām virsrakstus un varbūt pāršķirstām publikāciju, lai aplūkotu sīkāk, ja virsrakstā ir labs āķis vai ja vēlamies uzzināt vairāk pikantu detaļu vai cik daudz naudas cietušais zaudējis. Lielākā daļa no mums zina krāpnieku izmantoto taktiku, mēs zinām, ka nedrīkstam klikšķināt uz nezināmu sūtītāju saitēm, ignorēt aizdomīgas SMS īsziņas un jāuzmanās no telefona krāpšanas, taču tiešsaistes krāpšanas upuru skaits ne tikai nesamazinās, bet ir vērojama šādu krāpšanas gadījumu skaita pieauguma tendence.

Tiek uzskatīts, ka viens no veidiem, kā cīnīties pret krāpšanu, ir izglītošana un izpratnes veicināšana. Tomēr mums jāapzinās, ka arī krāpniekiem ir piekļuve šai informācijai, un viņi nāk klajā ar arvien jauniem un jauniem veidiem, kā pievilināt upuri, lai pēc iespējas ātrāk iegūtu naudu, personisko informāciju, kredītkaršu datus, inficētu upura ierīci utt. Neviens krāpnieks nesaka atklāti – dodiet man naudu! Viņi to dara smalki, izmantojot psiholoģisko spiedienu, parasti liekot jums pēc iespējas ātrāk veikt noteiktas darbības un piedāvājot dažādas atlaides vai citas priekšrocības.

Asta nolēma pārdot lietotas preces labi zināmā tīmekļa vietnē.

Asta stāsta, ka viņa nolēma pārdot dažas no savām vērtīgākajām lietotām mantām labi zināmā tiešsaistes platformā. Viņa dalās pieredzē, ka tīmekļa vietne, kurā viņa reģistrējās, nebija pārāk intuitīva un sistēma bija nedaudz lēna. Dažas dienas pēc sludinājuma ievietošanas potenciālais pircējs izrādīja interesi par viņas pārdotajām lietām un piedāvāja turpināt sazināties, izmantojot aplikāciju Viber. Asta to neuzskatīja par aizdomīgu, jo tā bija daudz ātrāka un vieglāka saziņa.

Pircējs izmantojot Viber norādīja, ka vēlas iegādāties Astas preces, un nosūtīja viņai pasūtījuma saiti. Asta ielogojās tiešsaistes platformā, lai pārbaudītu, vai pārskaitījums jau ir veikts, bet, tā kā nebija informācijas par pārskaitījumu, viņa nolēma nedaudz pagaidīt.

Pēc dažām dienām pircējs bija “satraucies” un jautāja, vai Asta ir saņēmusi naudu, un sāka uzstāt, lai lietas virzītos ātrāk. Astai bija šaubas par pārskaitījumu, bet viņa bija dzirdējusi, ka šādas platformas naudu pārdevējam nepārskaita uzreiz, tāpēc viņa atgriezās pie saites, ko bija atsūtījis pircējs.

Pārdevēja autorizācijas process, lai pārliecinātos, ka pārdevējs nav “krāpnieks”.

Pircēja nosūtītā saite veda uz tīmekļa vietni, kuras adrese nemaz neizskatījās aizdomīga un kuras vide izskatījās oriģināla. Lai noskaidrotu informāciju par pārskaitījumu, tīmekļa vietne lūdza pircēju aizpildīt īpašu veidlapu un apstiprināt savu identitāti. Veidlapā bija jānorāda bankas kartes dati, jo pārskaitījums tiks veikts uz šo karti. Astai nebija aizdomu arī par to, ka, lai autentificētu pārdevēju un pārliecinātos, ka pārdevējs nav “krāpnieks”, veidlapā bija jānorāda kartes atlikums.

Tā kā kartes atlikums bija mazāks par 100 euro, aizpildot veidlapu, Asta saņēma paziņojumu, ka kartē jābūt vismaz 150 euro, kurus sistēma nolasīs un nekavējoties atmaksās. Sistēma atkārtoja, ka tas tiek darīts, lai identificētu tirgotāju un “sakarā ar pēdējā laikā pieaugošo krāpšanas gadījumu skaitu”. Lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu reģistrāciju, Asta uzreiz pārskaitīja vēl 100 eiro uz savu bankas kontu. Pēc visu pieprasīto reģistrācijas darbību veikšanas viņa saņēma ziņojumu, ka pārskaitījums ir “atcelts”, un pircējs turpināja jautāt, vai Asta ir saņēmusi naudu par precēm.

Nākamajā dienā Asta pārbaudīja savu kontu un redzēja, ka atlikums ir EUR 0,00 – konts bija iztukšots. Tad kļuva skaidrs, ka Asta ir iekritusi krāpšanā, un viņa nekavējoties rīkojās: sazinājās ar savu banku, bloķēja bankas karti un informēja policiju.

Jāizplata stāsti par krāpšanu

Tikai tad, kad Asta bija atguvusies no situācijas, viņa pamanīja, ka nav aizpildījusi veidlapu oriģinālajā lietoto preču mājaslapā un ka mājaslapas adrese atšķiras no oriģinālās mājaslapas adreses, tai pievienojot burtus “-lt.lt”, kas neradīja aizdomas. Asta arī brīnījās par pastāvīgo spiedienu “vai jūs saņēmāt naudu” un “kur ir manas preces”, un, visbeidzot, personas un finanšu datu iekļaušanai tīmekļa vietnes veidlapā vajadzēja radīt aizdomas.

Viņa dalījās savā pieredzē sociālajos plašsaziņas līdzekļos un brīdināja savus draugus būt uzmanīgiem, lai nenonāktu līdzīgās situācijās. Pēc stāsta publiskošanas Asta saņēma daudz stāstu no draugiem un paziņām, tostarp par tūkstošiem zaudētu eiro.

Visbeidzot Asta atzīst, ka viņas stāsts ir izraisījis daudz diskusiju un ka tas veicina cilvēku izglītošanu par krāpšanu tiešsaistē. Viņa saka: “Ja ar savu stāstu esmu pasargājusi kaut vienu cilvēku no tiešsaistes krāpniekiem, bija vērts to publiskot, pat ja cieta mans EGO”.

 Kā pasargāt sevi no krāpniekiem un neuzķerties uz viņu āķa?

Lai izvairītos no nokļūšanas līdzīgās situācijās, mums ir jādalās savos stāstos, jāmācās atpazīt krāpniekus un jāzina, ko darīt, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, jo krāpšanas mēģinājumi var notikt ne tikai pārdodot preces tiešsaistē, bet arī izmantojot e-pastus, īsziņas, tālruņa zvanus un tīmekļa pārlūkošanu. Mums arī jāzina, kā rīkoties, ja krāpnieks ir sasniedzis savu mērķi.

Tā kā tiešsaistes krāpšanas gadījumu skaits ir palielinājies, vairākas organizācijas no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Maltas, Igaunijas un Kipras ir nolēmušas izstrādāt mācību materiālus par pikšķerēšanu.

Piekļūstot tiešsaistes mācību videi (www.cyberphish.eu/learn), jūs varat ne tikai uzzināt par pikšķerēšanu, bet arī pārbaudīt savas zināšanas un risināt pikšķerēšanas simulācijas scenārijus. Tiem, kuri būs pabeiguši tiešsaistes kursu, tiks izsniegts sertifikāts.

Dr. Renata Danieliene, Information Technologies Institute.

Vairāk par projektu un to kā pasargāt sevi no krāpniekiem, jūs varat uzzināt apmeklējot šī projekta noslēguma semināru 21. Oktobrī 15:00 Latvijas Kultūras koledžas Baltā zālē. Pasākuma programmu skatīt šeit!