Veiksmes pamatā ir abpusēja sadarbība – Kārlis Kaupužs
Viena no profesionālās augstākās izglītības studiju programmu priekšrocībām ir iespēja pielīdzināt pašmācības ceļā iegūtās zināšanas un nozarē strādājot apgūtās prasmes praktiskas ievirzes studiju kursiem un uzsākt studijas vēlākā posmā, un augstākās izglītības diplomu un profesionālo kvalifikāciju iegūt viena vai pusotra gada laikā.
Savā pieredzē dalās Latvijas Nacionālās Operas un Baleta gaismu mākslinieks Kārlis Kaupužs, 2021. gada LKA Latvijas Kultūras koledžas absolvents (kvalifikācija kultūras menedžeris ar specializāciju tehniskajā producēšanā).
Operā pie gaismu vadības pults un kā gaismu māksliniekam nostrādāti vairāk nekā 20 gadi un tad lēmums atsākt studijas Latvijas Kultūras koledžā. Kāpēc?
Es Latvijas Kultūras koledžā pēc vidusskolas un obligātā militārā dienesta jau studēju specializācijā svētku režija, taču divdesmit viena gada vecumā atsākot strādāt un pelnīt, izglītības dokuments vairs nebija tik svarīgs. Piedalījos dažādos profesionālos kursos un meistarklasēs un jutos komfortabli līdz brīdim, kad Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā parādījās koledžas praktikanti ar specializāciju gaismas dizainā un tehniskajā producēšanā un sāka izrādīt interesi par manu izglītību. Ja dažādos projektos pietika ar manu saīsināto pieredzes sarakstu divu lappušu garumā, un tas aizstāja ierakstu par izglītību, tad nu jau vairs nejutos tik komfortabli, kā 2000. gadu sākumā. Sapratu, ka vēl pāris gadi, un es jau būšu pilnīgs oldschool ar apjomīgu sertifikātu kolekciju (kā pie sienām frizētavās). Bija nodoms sākt mācīties Sankt-Pēterburgā gaismas dizainu un producēšanu, taču studijām bija nepieciešama vismaz pirmā līmeņa profesionālā izglītība. Tāpēc biju patīkami pārsteigts, ka Latvijas Kultūras koledžā nevajadzēja studēt no pirmā kursa, bet, veicot iepriekš iegūtās izglītības atzīšanu un profesionālās pieredzes pielīdzināšanu, studijas uzsāku otrajā kursā, un pavasarī jau pat kā budžeta students.
Ko jaunu sev kā profesionālis ieguvi no studijām?
Atsvaidzināju zināšanas. Ar esošo dzīves un darba pieredzi man ir cits skats uz menedžmentu un jaunām pieejām cilvēku vadīšanā. Ikviens lektors dod savu skatījumu uz procesiem. Man ir liela praktiskā pieredze, bet teorētiskās zināšanas krietni mazāk. Kvalifikācijas darbs deva iespēju papētīt tehnisko producēšanu no teorētiskiem aspektiem. Iesaistoties koledžas studentu projektos, paātrinātā tempā praktiski bija jāapgūst pilnīgi jauna joma – digitālie pasākumi. Manuprāt, tehniskā producēšana ir joma, kurā, ja sāc apgalvot, ka visu jau zini, patiesībā sāc stagnēt… Iespējas un tehnoloģijas mūsdienās ir ļoti mainīgas.
Kā bija apvienot studijas un darbu?
Zināmā mērā esmu pateicīgs Covid 19 pandēmijai, jo daudzi pasākumi darba vietā un projekti tika atcelti vai pārgāja plānošanas un sagatavošanas posmos, līdz ar to atlika nedaudz vairāk laiks studijām un arī lekciju apmeklēšanai. Atsevišķi teorētiskie kursi notika attālināti, bet specializācijas kursos daudz bija jāiesaistās koledžas studentu projektos mazajās grupās, kas arī deva vērtīgu pieredzi. Ja sākumā domāju, ka studiju darbos izmantošu savus projektus, tad priecājos, ka kursa darbā kā tehniskais producents tiku pieaicināts koledžas absolventa kvalifikācijas darba projektā tiešsaistes pasākumam. Palīdzēja arī speciāli izstrādātais individuālais plāns atsevišķu studiju kursu apguvei un patīkama komunikācija ar koledžas personālu un docētājiem. Domāju, ka veiksmes pamatā bija abpusēja sadarbība. Ir jābūt elastīgam un jāprot izmantot ikviena situācija, lai savus plānus realizētu.