9.MAIJS – VĒSTURE, POLITIKA, PROPOGANDA?
Latvijas Kara muzejā 7.maijā noritēs konference “9.maijs – vēsture, politika, propaganda? Kāpēc vēsture ir arī šodiena?”. To rīko
Latvijas Kara muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Latvijas Vēstures institūts
Pasākums iecerēts kā starptautiska un starpdisciplināra dažādu ekspertu diskusija ar mērķi – skaidrot, kāpēc 9. maija jēga un nozīme Krievijā un Baltijas valstīs atšķiras, kā šis datums tiek politizēts, kā šī politizācija ar propagandas u.c. informācijas ietekmes rīku palīdzību tiek noformēta un nogādāta pie auditorijas un kā tā šķeļ Baltijas valstu sabiedrību, un kā šis datums ir kļuvis par nozīmīgu faktoru drošības kontekstā.
Programma
Darba valoda – latviešu un angļu, ar tulkojumu krievu valodā.
10.30 – 11.00
Izstādes „Diena, kad vīri raudāja. Otrā pasaules kara beigas Latvijas Kara muzeja fotogrāfijās” atklāšana
11.00 – 11.10
Ievadvārdi: Juris Ciganovs, Dr. hist., Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks (Latvija)
11.10 – 12.00
Prezentācijas:
Kas ir 8. un 9. maijs?
Valdis Kuzmins, Latvijas Kara muzeja vēsturnieks (Latvija)
Latvija Otrajā pasaules karā: vēsture un mūsdienas
Uldis Neiburgs, Dr. hist., Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs (Latvija)
Kā Krievija izmanto vēsturi savas ārpolitikas īstenošanā?
Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors (Latvija)
- 00 – 12.15
kafijas pauze
12:15 – 12:30
Īsfilmas „Dievs, Tava zeme deg. Otrais pasaules karš un Latvijas okupācija, 1939–1945” demonstrēšana
Scenārija autori: Uldis Neiburgs, Kaspars Zellis, Režisors: Askolds Saulītis
12.30 – 13.30
Diskusijas 1. daļa: 9. maijs – vēsturisks vai politisks notikums?
Pirms 70 gadiem 9. maijā PSRS oficiāli pieņēma nacistiskās Vācijas padošanos, ar to iezīmējot Otrā pasaules kara noslēgumu Eiropā. Kopš tā laika Krievijā 9. maijs tiek atzīmēts kā uzvara Otrajā pasaules karā, ignorējot faktu, ka vairākām valstīm (Baltijas valstīm) kara beigas nozīmēja jaunas okupācijas sākumu un ar to saistīto cilvēcisko traģēdiju turpināšanos. Nevēlēšanās saskatīt 9.maija daudzšķautņaino dabu joprojām atstāj ietekmi uz Baltijas valstu sabiedrībām un politisko vidi.
Vai 9. maijs patiešām ir uzskatāms par uzvaru? Abu totalitāro režīmu – komunistiskā un nacistiskā – nosodījums veicinātu vēsturisko izlīgumu. Taču, kamēr Krievija, noklusējot komunistiskā režīma noziegumus, turpina šo režīmu attaisnot un 9. maiju svin kā uzvaru, nevis atzīmē kā piemiņas dienu, tā cīnās pret šī režīma pretiniekiem, tostarp Baltijas valstīm.
Moderators: Aleksejs Grigorjevs, Dr. philol. (Latvija)
Dalībnieki:
Ritvars Jansons, Dr. hist., vēsturnieks (Latvija)
Ineta Ziemele, PhD (Cantab), Rīgas Juridiskās augstskolas profesore (Latvija)
Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks (Latvija)