Paste your Google Webmaster Tools verification code here

Projekti un konferences

AKTUĀLIE PROJEKTI

Projekts ISTRA – International Standards training in VET for promotion of market relevant education

№ 2016-1-BG01-KA202-023738

Projekta ISTRA mērķis ir inovatīvas apmācības sistēmas un profesionālo izglītības programmu satura izstrāde un testēšanas aktivitātes divu plašāk pielietojamo standartu (ISO/IEC 27000 un ISO 31000) iekļaušanai profesionālajā apmācībā, Izglītības materiālu izstrādē piedalās eksperti no projektā iekļauto valstu nacionālajiem standartizācijas birojiem. Izstrādātie materiāli tiks integrēti e-apmācības ekspertu izstrādātos e-apmācības kursos,kas, līdztekus profesionālās izglītības līmeņa pasniedzēju apmācības saturam, tiks testēts Virtuālājā Studiju Vidē /VLE/ . VLE- Virtual Learning Environment tiks izstrādāts, balstoties uz jaunākajām IKT izglītības tehnoloģijām un inovatīvu pieeju teorētisko un praktisko zināšanu apvienošanā dažādu jomu standartu satura labākai apguvei profesionālās izglītības vidē.

Galvenie rezultāti:

– izveidota virtuālā mācību vide – mūsdienīga apmācību vide, kurā lektori / profesionālās izglītības pasniedzēji un studenti, pielietojot elastīgas mācīšanās metodes, varēs uzlabot savas kompetences atbilstoši mūsdienu digitālās izglītības prasībām;

– studiju programma par informācijas drošības pārvaldības sistēmu standartiem – ISO/IEC 27000 sērija;

– studiju programma par risku pārvaldības sistēmu standartiem -ISO 31000 sērija;

– studiju programma par mācīšanos un mācīšanu virtuālajā mācību vidē;

– ieinteresēto pušu kontaktu datu bāze – visu projektā iesaistīto valstu ieinteresēto pušu kontaktinformācija.

Projekta līdzfinansētājs:  EU ERASMUS+ programma

Plašāka informācija: istraproject.eu


REALIZĒTIE PROJEKTI

LKA LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽA PIEDALĀS STARPTAUTISKAS APMĀCĪBU PROGRAMMAS IZVEIDĒ

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Latvijas Kultūras koledža sadarbībā ar partneriem no Lielbritānijas, Vācijas un Lietuvas veido jaunu apmācību programmu, kuras mērķis ir sagatavot speciālistus, kas ieslodzījuma vietās pasniedz mākslas priekšmetus un organizē radošas aktivitātes.

Jaunā apmācību programma top starptautiska projekta „CRED/ability” ietvaros.
„„CRED/ability” ir Eiropas Komisijas Mūžizglītības programmas projekts, ko finansē „Leonardo da Vinci” Inovāciju pārneses programma. Projekts tiek īstenots no 2012.gada līdz 2014.gadam un kopējais finansējuma apjoms ir 254 000 eiro. Savukārt LKA Latvijas Kultūras koledžas budžets šajā projektā ir aptuveni 30000 eiro, kas paredzēti gan apmācību programmas izstādei, gan menedžmentam, gan bezmaksas semināru rīkošanai Latvijā, gan dalībai pasākumos ārzemēs,” stāsta Gita Seņka, LKA Latvijas Kultūras koledžas direktora vietniece starptautiskās sadarbības un attīstības jautājumos, projekta „CRED/ability” vadītāja Latvijā.

Projekta idejas autors – mākslinieks no Lielbritānijas
„CRED/ability” idejas autors ir Lielbritānijā pazīstamas organizācijas „Prison Arts Foundation” („Cietumu mākslas fonds”) dibinātājs, mākslinieks, kas dzimis Austrālijā, bet lielu daļu savas radošās dzīves pavadījis Lielbritānijā, Ziemeļīrijā – Maiks Moloni (Mike Moloney). Cita starpā, viņš daudz spēka veltījis, palīdzot sodu izcietušajiem cilvēkiem ieslodzījumā gūto rūgto pieredzi dziedēt un sabiedrības uzticību atgūt ar mākslas starpniecību. Projekta „CRED/ability” ietvaros viņš vēlējās sagatavot īpašu apmācības programmu māksliniekiem, kas gatavi mākslas priekšmetus pasniegt cietumā.
Tā kā LKA Latvijas Kultūras koledža dažādos starptautiskos ar mākslu saistītos projektos sekmīgi piedalās jau vairāk nekā 15 gadus un tajā skaitā ir sadarbojusies arī ar Maiku Moloni, viņš LKA Latvijas Kultūras koledžu aicināja projekta „CRED/ability” sadarbības partneru pulkā. Pēc mākslinieka uzaicinājuma projekta „CRED/ability” ideju īstenošanā piedalās arī Lietuvas pedagoģiskā akadēmija, Vācijas teātra projekta „aufBruch” īstenotāji, Lielbritānijas fonds „Prison Arts Foundations”, Lielbritānijas biedrība „Seeds For Growth”, kas īsteno dažādus projektus, tajā skaitā arī cietumos, un Lielbritānijas Skolotāju koledža, kurai ir tiesības akreditēt starptautiskas apmācību programmas.
Lai arī diemžēl Maiks Moloni aizgāja mūžībā, viņa iesāktais projekts turpina darboties, un 2014. gada augustā Lielbritānijā tiks prezentēta jaunā apmācības programma. Informācija par to būs pieejama visiem interesentiem – gan starptautiskajā līmenī akreditētais mākslinieku apmācības modelis, gan interaktīva mājaslapa ar e-apmācības saturu un labās prakses piemēriem, gan starptautiskās partneru grupas piedāvātās apmācības, kursi, konsultācijas un meistarklases.

Par apmācību programmas saturu spriedīs Latvijā
Projekta ietvaros apmācību programma tiks akreditēta gan trešajā jeb īso kursu programmas līmenī, gan piektajā – bakalaura programmas līmenī. LKA Latvijas Kultūras koledža var īstenot jebkuru no šīm apmācību programmām atbilstoši savām prasībām. Piemēram, samazinot kredītpunktu skaitu bakalaura līmeņa programmā, koledža šo programmu var realizēt atbilstoši pirmā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai.
Par īso kursu programmas saturu sadarbības partneri jau vienojušies semināros, kas 2012.gadā  un 2013. gadā norisinājās Vācijā un Lielbritānijā. Savukārt jautājums par bakalaura programmas saturu vēl tiks apspriests – no 2014.gada 21. maija līdz 23.maijam Latvijā tiksies visi projekta dalībnieki, lai bezmaksas seminārā prezentētu savas idejas.
„Mūsuprāt, šajā apmācību programmā jābūt ne tikai psiholoģijai, pedagoģijai un mākslas priekšmetu pasniegšanas metodikai, kas īpaši pielāgota darbam ieslodzījuma vietās, bet arī projektu vadībai, ”uzskata Gita Seņka. Savu nostāju viņa pamato ar mākslinieku ieteikumiem: „2014.gada 28.februārī bezmaksas darba seminārā, kas notika Rīgā un bija veltīts jaunās apmācības programmas izveidei, tieši mākslinieki uzsvēra, ka viņiem projektu vadības zināšanas būtu nepieciešamas, lai sekmīgi piesaistītu finansējumu savu ieceru īstenošanai.”

Mākslinieku darbs cietumā ir vajadzīgs
„Lai projektā „CRED/ability” sekmīgāk varētu sadarboties ar ieslodzījumu vietām un noskaidrot, cik lielā mērā tās ir ieinteresētas sadarbībā ar māksliniekiem, no savas puses projektā iesaistījām biedrību „Prison Fellowship Latvia” un Latvijas Republikas Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Mūsu sadarbības partneri palīdzēja veikt aptaujas visās ieslodzījuma vietās Latvijā. Galvenā atziņa: lielākā vai mazākā mērā mākslas aktivitātes jau tagad tiek organizētas visos cietumos, un ir vajadzīgas,” stāsta Gita Seņka.
Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes Izglītības un nodarbinātības daļas priekšniece Svetlana Trubačova norāda, ka pašlaik cietumos jau darbojas savulaik par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem izveidotā vērtībizglītības programma, kuras ietvaros ir arī mākslas terapijas elementi, un par to ir pozitīvas atsauksmes – tā pozitīvi ietekmē ieslodzīto uztveri un uzvedību. Tiek īstenota arī Kristīgās audzināšanas programma, kurā tiek izmantoti teātra mākslas elementi, – šī programma pagaidām darbojas tikai Iļģuciema cietumā.
Svetlana Trubačova uzsver, ka pašlaik mākslas terapijas nodarbības notiek tikai tajos cietumos, kuros ir attiecīgi sagatavots speciālists. Katrā cietumā būtu vajadzīgi divi šādi speciālisti un visā Latvijā kopā – 24.
Tā kā visos cietumos atbilstošu speciālistu nav, jaunās apmācības programmas izveidi Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvji vērtē atzinīgi un atbalsta, jo ir ieinteresēti, lai Latvijā būtu vismaz viena stabila mākslinieku brigāde, kas ne tikai grib strādāt cietumā, bet arī zina, kā to darīt profesionāli, atbilstoši specifiskajai cietuma videi.

Koledžā būs jauna mācību programma ar divkāršu diplomu
„ Jaunās apmācību programmas akreditācijas process starptautiskajā līmenī varētu tikt pabeigts 2015.gada sākumā. Tas nozīmē, ka LKA Latvijas Kultūras koledžai būs jauna studiju programma, tā dēvētā joint-degree, kuras absolventi saņems divkāršu diplomu – gan no Lielbritānijas Skolotāju koledžas, kur programma tiks akreditēta, gan no LKA Latvijas Kultūras koledžas,” stāsta Gita Seņka. Ar starptautiski akreditētās programmas diplomu kabatā mākslinieki varēs strādāt ieslodzījuma vietās ne tikai Latvijā, ber arī citur Eiropas Savienībā.
LKA Latvijas Kultūras koledžas pārstāve norāda, ka pagaidām vēl nav zināms, vai jaunā programma koledžā tiks realizēta kā īso kursu programma vai kā pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība divarpus gadu garumā.
Gita Seņka neizslēdz arī iespēju, ka ar laiku jaunā programma varētu būt par pamatu kādai citai kultūras menedžmenta studiju programmai, kas specializējas darbam ar to sabiedrības daļu, kurai ir grūtības integrēties sabiedrībā, piemēram, smagi slimiem cilvēkiem vai sliktu atkarību varā esošām personām, vai vardarbības upuriem.
„Saistībā ar mākslinieku darbību ieslodzījuma vietās mums ir sagatavoti vēl divi projekti. Viens no tiem ir „Primedia”, kas skar mediju izmantošanu cietumos. Otrs projekts ir saistīts ar cietumnieku radīto mākslas darbu apkopošanu vienā izstādē un starptautiskas izstāžu tūres rīkošanu pa Eiropas Savienības valstīm. Sagaidām, ka arī šos projektus atbalstīs sadarbības partneri Latvijā un ārzemēs,” saka Gita Seņka.


APPRO – APPROPRIATE PROVISIONS FOR STUDENTS WITH BEHAVIORAL PROBLEMS AND PSYCHIATRIC  DISORDERS

Atbilstošas pieejas nodrošināšana studentiem ar uzvedības problēmām un psihiskiem traucējumiem.

Projekta Nr: 2011-1-NL1-LEO05-05212

Projekta ilgums: 2011. gada novembris – 2013. gada novembris

Finansētāja instruments: EK Mūžizglītības programma, Leonardo da Vinci Inovāciju pārneses projekts

Koordinators:  De Spinaker, Bureau Arbeidsparticipatie, Nīderlande ;

Partneri: Latvijas Kultūras koledža, Latvija; Bergama Teknik Ve Endustri Meslek Lisesi, Bergama Rehberlik Arastirma Merkesi,Turcija,LCEducational, Kipra, Technologie-und Berufsbildungszentrum Leipzig GmbH, Vācija, ERCC (Education, Research and Consultancy Center)Lietuva

Projekta moto: “No izglītības līdz darbam’

Mērķis: Izstrādāt vienotu metodoloģisko rekomendāciju sistēmu, kas veicinātu studentu ar uzvedības problēmām veiksmīgāku iekļaušanos studiju procesā un darba tirgū.


LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽAS KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTA PROJEKTS.

Latvijas Kultūras koledža ir iesniegusi pieteikumu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekta pagarinājumam, lai netiku traucēts mācību process. Ir plānots, ka darbību tas beigs 2012.gada novembrī.

Informācija presei:

  Jaunumi 22.10.2012.

  Jaunumi 24.09.2012.

  Jaunumi 19.06.2012.

  Jaunumi 16.04.2012.

  Jaunumi 28.11.2011.

  Jaunumi 11.03.2011.

  Jaunumi 06.07.2011.

29.septembrī Latvijas Kultūras koledža parakstīja līgumu ar Vides ministriju par energoefektivitātes paaugstināšanas projekta ’’Latvijas Kultūras koledžas ēkas Rīgā, Bruņinieku ielā 57 siltināšana, realizējot energoefektivitātes pasākumus un atbilstoši samazinot kaitīgo izmešu ( CO2, CH4, N2O NOX , CO,GOS) daudzumu, veicot energoefektivitātes pasākumus’’ īstenošanu.

Projekts tiek īstenots Klimata pārmaiņu finansu instrumenta (KPFI) konkursa „Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” ietvaros. Projektu īstenošanai piešķirtais KPFI finansējums- 144 095,00 LVL.

Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vides investīciju fonds” (www.lvif.gov.lv)

Projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt Latvijas Kultūras koledžas ēku ar mērķi veicināt patērētās siltumenerģijas izmaksu samazinājumu un dot ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā.

Rekonstrukcijas gaitā ir paredzēts veikt:

  • logu un ārdurvju bloku nomaiņu;
  • fasāžu siltināšanu;
  • daļēja jumta klāja renovāciju;
  • maģistrālās cauruļvadu siltumizolācijas renovāciju;
  • siltummezgla rekonstrukciju;
  • pirmā stāva grīdas siltināšanu.

Galvenie ieguvumi projektā saistāmi ar:

  • ekoloģiskās situācijas uzlabojumu pilsētā (CO2 emisijas samazinājums par 66.28 tonnām gadā, efektivitātes rādītājs -0,46 kg CO2/Ls);
  • siltumenerģijas patēriņa samazināšanos apkures vajadzibam lidz pat 67.85 kWh/m2 gadā;
  • norobežojošo konstrukciju bojāšanās pārtaukšana un īpašuma vērtības un ilgtspējības pieaugums;
  • finansiāliem ietaupījumiem energoresursu patēriņa samazināšanās rezultātā (aptuveni 11 tūkst. latu gadā pie tarifa 42,38 LVL/MWh);
  • Koledžas iekštelpu mikroklimata uzlabošanu, kas labvēlīgi iespaido studentu , pedagogu un apkalpojošā personāla veselību.

 

HIGHER EDUCATION SYSTEM DEVELOPMENT FOR SOCIAL PARTNERSHIP IMPROVEMENT AND HUMANITY SCIENCES COMPETITIVENESS (HESDESPI)

Project number: 159338-TEMPUS-1-2009-1-LV-TEMPUS-SMHES

Project duration: January 2010 – January 2013

Target group: Administrative, teaching staff, students of partner universities and region universities, social partners, official authorities

The main objective of the project is to develop a joint, accessible and successful system of methodological recommendations that will increase the competetivess of humanity sciences and involve the social partners into it.

Specific objectives:

  • To establish co-operation in area of humanity sciences including culture and art sector between Ukraine, Moldova, Armenia, Georgia and European Union universities and social partners for modernization of educational approach
  • To assist partner countries in evaluating existing situtation, in pointing new directions and making necessary adaptations in their curricula and methodologies according to best practices of EU universities and social partners
  • To elaborate methodological reccomendations regarding educational approach for improvement of social partnership in competitiveness of humanity sciences
  • To elaborate occupational/profesional standard – Culture Manager for sector Culture and update related study programme in order to ensure usability of methodological recommendations
  • To prepare the material for involvement in European Qualifications Framework
  • To provide participation of line ministries, sector employer organisations and non-governmental organizations in implementation of elaborated methodology of educational approach
  • To dissiminate the project experience via partners academical and professional networks
  • Grant holder: Information Systems Management Institute, ISMA, Latvia

Latvia Culture college is responsible for assitance in development of culture management programmes, development and evaluation of assesment plans and organizing of training visits of partner countries staff, which was organized in May 2012.

The main tasks of the training visit were: study of pedagogical experience of the EU universities in the field of Humanity Sciences; study of technologies of practice-oriented training; elaboration of new courses or essential upgrade of existing ones for testing activities in partner universities; study the experience of the EU countries between quality of the higher education considering the demands of the labour market, as also organization of cooperation between all involved parties. Staff gained the information about access of graduates to the labour market and good practices for cultural related activities and education.


AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS ATTĪSTĪBA SOCIĀLĀS PARTNERĪBAS UZLABOŠANAI UN CILVĒCES ZINĀTNES KONKURĒTSPĒJAI

Higher Education System Development for Social Partnership Improvement and Humanity Sciences Competitiveness (HESDeSPI)

Projekta Nr: 159338-TEMPUS-1-2009-1-LV-TEMPUS-SMHES

Projekta ilgums: 2010. gada janvāris – 2013. gada janvāris

Finansētāja instruments: TEMPUS

Budžets EUR 1038787 (90% ES finansējums + 10% partneru līdzfinansējums) Koordinators:Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Latvija ;

Partneri Latvijas Kultūras koledža, Latvija; University of Minho, Portugal; University of Bologna, Italy; Shota Rustaveli State University, Batumi, Georgia; Sokhumi State University, Tbilisi, Georgia; Ministry of Education and Sciences, Georgia; Yerevan State Academy of Fine Arts, Armenia; Yerevan State University of Architecture and Construction, Armenia; Ministry of Education and Sciences, Armenia; Alecu Russo Balti State University, Moldova; Cahul State University “Bogdan Petriceicu Hasdeu”, Moldova; Ministry of Education and Youth, Moldova; Taurida National V.I. Vernadsky University, Simferopol, Ukraine; National Taras Shevchenko University of Kyiv, Kiev, Ukraine; Volodymyr Dahl East-Ukrainian National University, Lugansk, Ukraine; Ministry of Education and Sciences, Ukraine.

Mērķis: izstrādāt vienotu metodoloģisko rekomendāciju sistēmu, kas veicinātu humanitāro zinātņu konkurētspēju un sadarbību ar sociālajiem partneriem.

Uzdevumi:

  • Izveidot sadarbību starp humanitāro, mākslas un kultūras sektoriem Ukrainā, Moldovā, Gruzijā un Armēnijā sadarbībā ar Eiropas Savienības universitātēm ar mērķi- izglītības procesu modernizācija
  • Sniegt pieredzi un atbalstu partnervalstu universitātēm esošās situācijas novērtēšanā un nepieciešamo izmaiņu un uzlabojumu ieviešanā izglītības programmās;
  • Izstrādāt metodoloģiskās rekomendācijas sociālo partneru iesaistīšanai izglītības procesā;
  • Izstrādāt profesijas standartu Kultūras menedžeris un pilnveidot izglītības programmas;
  • Sagatavot dokumentāciju iekļaušanai Eiropas Kvalifikāciju tīklā( European Qualifications Framework)

Mērķa grupa: Administratīvie darbinieki, akadēmiskais personāls, parteruniversitāšu studenti, sociālie partneri un nozares ministrijas.

Projekta gaita HESDeSPI projekta mērķis ir strukturālās reformas partnervalstu augstākās izglītības sistēmās. Projektā paredzēti vairāki etapi, kas jāīsteno trīs gadu laikā. Eiropas partneri nenorāda, kādas reformas jāveic, bet dalās ar savu pieredzi. Turklāt katrā no ES valstīm ir atšķirīga izglītības sistēma, tādēļ partnervalstis pašas izlemj, cik lielā mērā pārņemt ES valstu pieredzi.

Līdz 2010. gada septembrim partnervalstis veic savā valstī pētījumu, lai konstatētu pašreizējo situāciju izglītības sistēmā. Rudenī notiks partnervalstu pārstāvju studiju vizītes uz Latviju, Portugāli un Itāliju, lai iepazītos ar valsts regulējošo mehānismu augstākās izglītības jomā, akcentējot sadarbību starp izglītotāju un darba devēju. Pētījumu rezultātus prezentēs partnervalstu izglītības ministrijās. Pēc tam paredzēts izstrādāt profesiju standartus, analizēt un pārstrādāt studiju programmas atbilstoši jaunajiem standartiem. Katra partnervalsts augstskola izvēlējusies vienu studiju programmu humanitārā jomā. Neviena no tām nedublējas, kas ir vērtējams pozitīvi – jo vairāk studiju programmu iekļauj projektā, jo lielāka iespēja, ka pēc projekta pabeigšanas notiks neatgriezeniskas izmaiņas partnervalstu augstākās izglītības sistēmās. Izņēmums ir Ukraina, kur visas augstskolas izvēlējušās pārveidot kulturoloģijas studiju programmu par kultūras menedžmenta programmu.

Ieguvumi Projektu varēs uzskatīt par veiksmīgu, ja visu četru partnervalstu ministrijas akceptēs piedāvātās reformas, kas aprobētas atsevišķās studiju programmās, un uzsāks to ieviešanu visās augstskolās. Jārēķinās ar situāciju, ka jaunieviestās studiju programmas tā arī paliek pilotprojekta līmenī un netiek ieviestas visās augstskolās, jo neviens nevar piespiest partnervalstis īstenot visaptverošas reformas un tāds neesot projekta mērķis. Lai nodrošinātu, ka reformas tomēr īsteno, projekta studiju vizītēs aicināti piedalīties ministriju augstākie ierēdņi, kuriem ir ietekme uz lēmumu pieņemšanu.


Projekta nosaukums: EMIC – European Marketing & Innovation Centers/ Eiropas mārketinga un inovāciju centri

 


 

Mērķi

Rezultāti Finansētājs
 „TSST“ – Tūrisma drošība studiju programmās, proj. Nr.: 2008-1-BGI-LEO05-00437

 

Attīstīt esošos apmācības moduļus tūrisma drošības aspektu apgūšanai profesionālajā un augstākajā izglītībā. Veicināt tūrisma sektora uzņēmēju zināšanas marketinga un tūrisma drošības jautājumos.

 

Projekta „SECTOUR” materiāla – apmācības programmas un marketinga rokasgrāmatas tulkošana čehu, bulgāru, rumāņu valodās, izpētes materiāls par mūsdienu tūrisma pakalpojumu tirgus vajadzībām. http://www.tsstproject.eu/ Leonardo da Vinci
TOURNEU  „Jauno Eiropas Savienības dalībvalstu ienākošā tūrisma kultūras un ekonomiskie aspekti” Nr.: LLP-LdV-TOI-2008-SK-83100569

 

Modernizēt un attīstīt esošos, kā arī izveidot jaunus multimediālus svešvalodu apguves mācību materiālus, kuri būtu orientēti uz profesionālās leksikas apguvi, pielāgoti tūrisma nozarei specifiskām profesionālām situācijām.

 

Mūžizglītības ietvaros apjomīgas, modernas, uz moduļiem strukturētas, praksē pārbaudītas kombinētās apmācības ( Blended-Learning) kursa izveide, kas paredzēta profesionāļiem tūrisma jomā dažādās specialitātēs, ar dažādiem valodu zināšanu līmeņiem un Eiropas starpkultūru komunikāciju, kā arī pašmācības materiāls digitālā ( DVD un CD-ROM) un iespiedformā (rokasgrāmata vairākās valodās). http://www.tsstproject.eu/ Leonardo da Vinci

 „TPB Leap. Creative Futures”

  Nr.: A/02/B/F/PP-124.209

 

Veicināt skatuves mākslas profesionāļu iekļaušanos darba tirgū un e-apmācības iespēju izmantošanu mūsdienīgu zināšanu ieguvei.

 

Projekta „The Performance bridge“ materiālu adaptēšana mūsdienu situācijai, e-apmācības platformas izveide skatuves mākslas menedžmenta zināšanu apguvei www.creativefutures.eu Leonardo da Vinci
SECTOUR: Tūrisma drošība – inovācijas izglītības programmās un uzņēmējdarbības praksē Nr.: LV/05/B/F/PP-172.004

 

Uzlabot tūrisma izglītības programmu satura atbilstību tūrisma drošības prasībām, veicinot klientu drošības prasībām atbilstoša tūrisma produkta piedāvājumu.

 

 

Projekta gala rezultātā tiks izstrādāts mācību līdzeklis „Tūrisma maršrutu drošības aspektu  izstrādes vadlīnijas” un rekomendācijas tūrisma uzņēmumiem „Drošības aspektu izmantojums tūrisma pakalpojumu menedžmentā un marketingā”. http://sectour.lv/

 

Leonardo da Vinci

„On The Edge”

 

Noteikt un salīdzināt specifiskās Eiropas uztveres problēmas katrā valstī, Eiropas ietekmes sfēras pozitīvos un negatīvos aspektus. Izpētīt kopīgo Eiropas identitātes uztverē katrā dalībvalstī.

 

 

Pedadogu apmācības pilotmateriāls Eiropas identitātes un ar to saistīto jautājumu izpratnes veicināšanai.

Metožu izstrādāšana par efektīvas informācijas izplatīšanu, aktuālo jautājumu izskaidrošanu un ideju apmaiņu, kas ir piemērotas pedadogu darba uzlabošanai vidusskolas un profesionālās izglītības līmenī.

Leonardo da Vinci
„Dialogue”

 

Izpētīt mūdienu literatūras aktualitātes un to pasniegšanas metodes skolu un profesionālajā izglītībā.

 

Darba materiāls pedadogiem drukātā un audio versijā ar mūsdienu literatūras paraugiem. Socrates, Comenius
The Big Picture Network  Nr.: 110136-CP-1-2003-1-UK-COMENIUS-C3

 

Veicināt sadarbību starp mākslas izglītības sistēmas visu līmeņu organizācijām un indivīdiem.

 

 

Sadarbības tīkla izveide, kas nodarbotos ne tikai ar studentu, pasniedzēju, kultūrizglītības iestāžu problēmu identificēšanu, bet arī rastu problēmu risinājumus, izstrādājot un izplatot informatīvo materiālu vietējā un starptautiskā līmenī.

 

Socrates

Izglītības programma “Radošs bērns kultūras menedžmentā” Nr.:  LV/04/B/F/PP-172.009

 

Veicināt bērnu tiesību jautājumu ievērošanu kultūras menedžmenta norisēs, paaugstināt kultūras menedžeru informētību par bērnu nodarbinātības jautājumiem radošajos projektos.

 

 

Kultūras menedžmenta izglītības programmas mācību līdzekļu – rokasgrāmatas un CD izveidošana, kas aptver dažādus aspektus bērnu iesaistīšanai kultūras pasākumos.Datu bāzes izveide par bērnu radošajiem kolektīviem un bērnu tiesību likumdošanu projekta partneru valstīs.

 

Leonardo da Vinci

Kultūras menedžmenta profesionālās izglītības popularizēšanas pasākumi Nr.: VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.7.2./0045/0097

 

Veicināt reflektantu interesi par kultūras menedžmenta studijām, informēt darba devējus par kultūras menedžera profesijas profilu.

 

Latvijas Kultūras koledžas interneta mājas lapas pārveidošana, izveidojot to par vienu no profesionālās konsultācijas instrumentiem.
Informatīva bukleta izdošanu par kultūras menedžera profesiju, darba iespējām un profesionālās izglītības iegūšanas iespējām Latvijā.
Informatīvo semināru organizēšanu visos Latvijas novados.

 

Eiropas Savienība, Eiropas Sociālais Fonds

The Performance bridge Nr.: 2002-A/02/B/F/PP-124.209

 

Veicināt skatuves mākslas profesionāļu nodarbinātības iespējas.

 

Interaktīvs apmācības modelis multimediju formātā dejas nozares studentiem un pasniedzējiem, skatuves mākslas izglītības iestādes vadītājiem, profesionāliem dejotājiem un deju grupu vadītājiem, horeogrāfiem, dejas, kustību teātra māksliniekiem un vadītājiem, skatuves mākslas studentiem, pasniedzējiem un profesionāļiem, kā arī tiem, kuri interesējas par dejas nozares menedžmentu.

 

Leonardo da Vinci

The Public Libraries Management and New Information Technologies  Nr.: LV/00/B/FPP-138.009

 

Jaunu iespēju radīšana profesionālo izglītības programmu apgūšanai.Bibliotēku darbinieku profesionālo zināšanu uzlabošana un atbilstība nodarbinātības prasībām Eiropas bibliotēku sektorā.

 

5 mācību moduļi:
• Publisko bibliotēku loma un vieta informācijas un zināšanu sabiedrībā;
• Personāla vadība publiskajās bibliotēkās;
• Projektu izstrāde un vadība publiskajās bibliotēkās;
• Budžeta plānošana publiskajās bibliotēkās;
• Informācijas avoti un to pieejamība publiskajās bibliotēkās.

 

Leonardo da Vinci

[email protected] Nr.: E/01/B/P/PP- 115.489

 

Jaunu iespēju radīšana humanitāro zinātņu speciālistu nodarbinātībai, profesionālo zināšanu uzlabošana un atbilstība nodarbinātības prasībām Eiropā.

 

 

Datu bāze par izglītības un zināšanu papildināšanas iespējām Eiropā.

 

Leonardo da Vinci

Menedžmenta apmācība kultūras menedžeriem Nr.: CZ/99/2/07319/PI/II.1.1.a/FPC

 

Veicināt Eiropas kultūras menedžeru profesionālo prasmju uzlabošanos

 

 

Tālākizglītības programma

 

Leonardo da Vinci

Kultūras menedžments un jaunās informācijas tehnoloģijas Nr.: LV/98/87508/PI/I.1.1.a/FPI

 

Veicināt kultūras menedžmenta izglītības piedāvājumu profesionālās izglītības līmenī

 

 

Studiju programma „Kultūras menedžments un jaunās informācijas tehnoloģijas”

 

Leonardo da Vinci

 


KONFERENCES

Zinātniskā konference „Radošs process un dzīves kvalitāte” (08.04.2009.)

 

Trešdien, 8. aprīlī, Latvijas Kultūras koledžā notika zinātniskā konference „Radošs process un dzīves kvalitāte”, kuras mērķis bija akcentēt tradicionālās kultūras un amatiermākslas nozīmi indivīda radošā potenciāla attīstībā, kā arī izvērtēt šīs kultūras nozīmi sabiedrībā un valstī kopumā.

 

Konferences pirmajā daļā uzstājās LR Kultūras ministrijas vecākā referente nemateriālā kultūras mantojuma politikas jautājumos Signe Pujāte, kura runāja par valsts politikas nostādnēm nemateriālās kultūras kontekstā. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētnieki Ilze Lāce un Jānis Daugavietis iepazīstināja ar jaunākajiem par šo tēmu veiktajiem pētījumiem, kā arī ar socioloģijas skatu uz tradicionālo kultūru un amatiermākslu, savukārt ekonomiskos aspektus aplūkoja Dzintaru koncertzāles projektu vadītāja Ieva Zemīte.

 

Konferences otrajā daļā iesāktās tēmas tiks turpinātas darba grupās „Tradīcijas un jaunrade svētku sarīkojumā”, „Radoša domāšana – savstarpējas uzticības un sadarbības pasaule” un „Mūsdienīga horeogrāfijas izglītība”, kuras vadīja Latvijas Kultūras koledžas pasniedzēji.

 

Noslēgumā konferences dalībniekiem tika piedāvāta iespēja noskatīties Latvijas Kultūras koledžas radošo kolektīvu priekšnesumus, kā arī Romualda Pipara filmu „Monētas dubultportrets” un tikties ar filmas režisoru.

 

Aicinām jūs iepazīties arī ar konferences materiāliem:

  • S. Pujāte, „Nematerālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības iespējas Latvijas kultūrpolitikas kontekstā”;
  • I. Lāce, J. Daugavietis, „Socioloģijas skatus uz kultūru: teorija un prakse”;
  •  I. Zemīte, „Amatiermākslas aktīvu un pasīvu novērtējums”
  •  darba grupas „Tradīcijas un jaunrade svētku sarīkojumā” secinājumi;
  •  darba grupas „Radoša domāšana – savstarpējas uzticības un sadarbības pasaule” secinājumi;
  •  darba grupas „”Mūsdienīga horeogrāfijas izglītība” secinājumi.

Konference „Prakse – iespēja praktikantam, praktikants – potenciāls prakses vietai” (17.10.2008.)

 

Konference notika 2008. gada 17. oktobrī.

Paldies visiem Latvijas Kultūras koledžas studentiem, darbiniekiem, kā arī citu organizāciju pārstāvjiem par piedalīšanos konferencē!

Konference tika veidota ar mērķi veicināt studentu izpratni par praksēm kā nozīmīgu studiju procesa daļu, kas nereti izrādās laiks, kurā praktikantu iepazīst arī kā labu darbinieku pēc prakses beigām.

Konferences ietvaros par savu pieredzi studentu prakšu laikā stāstīja gan Latvijas Kultūras koledžas studenti: Džoanna Pāvuliņa, Baiba Lange, Aiva Roga un Jānis Klimanovs, gan prakšu vietu pārstāvji: Ieva Zemīte (Dzintara koncertzāles projektu vadītāja), Daiga Dupate („Rīgas mākslas telpas” programmas „Publiskais Forums” vadītāja), Ingrīda Smuškova (Tukuma rajona Tūrisma informācijas centra vadītāja) un citi.

Konferences noslēgumā tika rīkota „Kontaktu birža”, kuras laikā dažādām organizācijām bija iespēja īsi iepazīstināt klātesošos studentus ar sevi, kā arī aprunāties tieši ar tiem studentiem, kurus ieinteresēja konkrētās organizācijas piedāvātās prakšu iespējas.

  •  Aicinām ielūkoties Latvijas Kultūras koledžas 3. kursa „Kultūras menedžeris ar specializāciju svētku režijā” studentes Baibas Langes prezentācijā par pieredzi prakses laikā Rumānijā.

Studiju prakse – ceļš uz absolventu iekļaušanos darba tirgū

 

GALA ZIŅOJUMS
Konference notika 2007. gada 2. novembrī Latvijas Kultūras koledžā. Konferences darbā piedalījās 137 dalībnieki – Latvijas Kultūras koledžas studenti un akadēmiskais personāls, valsts un pašvaldību kultūras speciālisti un kultūras institūciju pārstāvji, nevalstiskā un privātā sektora kultūras organizāciju pārstāvji.

Tika nolasīti 5 darba devēju organizāciju pārstāvju ziņojumi par LKK studentu darbību prakses vietās un 6 LKK studentu un absolventu ziņojumi par līdzšinējo pieredzi, problēmām un to iespējamiem risinājumiem, darbojoties prakses vietās. Prakses organizācijas pārstāvēja – Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūra” direktors M.Buškevics, Valsts aģentūras „Latvijas koncerti” projektu vadītāja K.Bērziņa, Valsts aģentūras „Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste D.Jurka, biedrības „Laikmetīgās mākslas centrs” projektu vadītāja A.Lūse un pašvaldības aģentūras „Tūrisma informācijas un koordinācijas centrs” vadītāja A.Priedīte. Konferences diskusiju daļā tika apspriestas galvenās problēmas, kas traucē veiksmīgu un produktīvu studentu un prakses vietu sadarbību, tika izteikti ierosinājumi, kā šo sadarbību uzlabot. Tika piedāvātas vairākas jaunas prakses vietu iespējas studentiem.

 

Konferences mērķi bija:

  1. Veicināt studentu izpratni par prakses nozīmīgumu tālākās profesionālās karjeras veidošanā.
  2. Uzlabot savstarpējo komunikāciju starp studentiem, prakses vietām un Latvijas kultūras koledžu.
  3. Paplašināt LKK prakses vietu piedāvājumu, nodrošinot studentiem prakses iespējas valsts un pašvaldību sektorā, nevalstiskajās un privātajās kultūras organizācijās(nekomerciālajā kultūras sektorā, kultūras industrijā, radošajās industrijās).

Konferences gaitā tika izdarīti sekojoši secinājumi:

Lai studiju prakses noritētu veiksmīgi un produktīvi, studentiem:

  • divus mēnešus pirms prakses sākuma jāizvēlas prakses vieta, jāizanalizē, vai tā atbildīs viņa interesēm, teorētisko zināšanu bāzei un profesionālajai specifikai;
  • izvēloties prakses vietu, ieteicams konsultēties ar prakses vadītājiem Latvijas Kultūras koledžā, kā arī vecāko kursu studentiem, lai uzklausītu viņu ieteikumus un izvērtētu sev piemērotāko prakses vietu;
  • vienojoties ar prakses vietu par sadarbību un slēdzot prakses līgumu, jāpārrunā ar prakses vadītāju prakses vietā LKK izstrādātie teorētiskie prakses uzdevumi, kas studentam jāveic prakses laikā, lai sagatavotu kvalitatīvu prakses atskaiti un jāvienojas par to izpildes iespējām;
  • prakses laikā jāizrāda pašiniciatīva un ieinteresētība par prakses vietā notiekošajiem procesiem, jābūt gatavam strādāt komandā un uzņemties atbildību par atsevišķu uzdevumu/funkciju veikšanu;
  • jāņem vērā Latvijas kultūras organizāciju dažādā specifika un atšķirīgie kvalitātes rādītāji (materiāli tehniskā bāze, darbinieku kvalifikācija, utt.), ko lielā mērā ietekmē neviendabīgā ekonomiskā situācijā Latvijas pilsētās un reģionos;
  • jādara dažādas atbildības pakāpes praktikantam uzticētie darbi;
  • jābūt gatavam darboties prakses vietā pilnu darba dienu četras reizes nedēļā (saskaņā ar Prakses līgumu), lai spētu sekmīgi iekļauties komandā un sekot līdzi notiekošajiem procesiem organizācijā/projektā;
  • prakses laikā jācenšas sevi parādīt pēc iespējas labāk, uztverot prakses vietu arī kā iespējamo darba vietu, jādibina kontakti, jāuzkrāj pieredze;
  • savlaicīgi jāvienojas ar organizāciju, kurā varēs veikt diplompraksi, laicīgi jāsaskaņo šīs organizācijas plānotie projekti ar savu diplomprakses laiku. Vēlams saskaņot iecerēto diplomprakses vietu ar Kultūras vadības nodaļas, Prakses nodaļas un specializācijas programmas/apakšprogrammas vadītājiem.

Lai studiju prakses noritētu veiksmīgi un produktīvi, prakses vietu pārstāvjiem:

  • laipni un ar ieinteresētību jāsagaida jaunais praktikants;
  • vairāk jāiesaista studenti prakses vietas darba procesos, praktikantiem prakses laikā jāuztic uzdevumi, kas ir atbilstoši viņa teorētiskajām zināšanām un spējām;
  • jāpievērš uzmanība Prakses līguma sadaļai „ Īpašie nosacījumi” ;
  • jāļauj studentiem prakses organizācijā piedalīties atsevišķos nozīmīgos notikumos un procesos kā novērotājiem (piemēram, vienu dienu prakses laikā veidot kā „ēnu dienu”);
  • jāļauj studentiem iesaistīties ideju ģenerēšanā, plānošanas un koordinācijas sapulcēs;
  • jāapsver iespēja savu resursu robežās materiāli stimulēt jauno praktikantu(ne tikai finansiālā izteiksmē, bet arī piedāvājot iespējas apmeklēt organizācijas rīkotos pasākumus).

Lai studiju prakses noritētu veiksmīgi un produktīvi, Latvijas Kultūras koledžai:

  • jāpiedāvā pēc iespējas plašāks prakses vietu klāsts un izsmeļoša informācija par prakses vietām, kontaktinformācija ar prakses vietu, kā arī veiksmīgākajiem praktikantiem;
  • pirms pirmās prakses 1. kursu studentiem jānodrošina prakses seminārs, kurā studenti tiek informēti par prakses būtību un organizatorisko sistēmu, kā arī potenciālajām prakses vietām (tikšanās ar prakses vietu pārstāvjiem);
  • vismaz 2 prakses ļaut studentiem veikt vienā organizācijā (piemēram, 1. praksi un diplompraksi, vai 3. praksi un diplompraksi).

Gala ziņojumu sagatavoja konferences redkolēģija:

Dita Pfeifere – LKK Prakses nodaļas vadītāja

Dace Jurka – V/a „Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste

Baiba Bože – LKK 2.KMM kursa studente

Jānis Ozoliņš – LKK 3.KMA kursa students


Latvijas Kultūras koledžas studiju programmas radošo industriju kontekstā

 

Konference notika 2008. gada 7. martā.

Konferences mērķis bija iepazīstināt visus interesentus ar pētījumu „Radošās industrijas Latvijā”, kā arī, lūdzot konferencē piedalīties aktīvus nozares speciālistus, sniegt ieskatu atsevišķās radošo industriju nozaru situācijās.

 

Aicinām ielūkoties konferencē lasīto referātu prezentācijās:

  •  „Radošās industrijas Latvijā”. Baltijas Starptautiskā Ekonomikas un Politikas Studiju Centra (BICEPS) pētījums. Anda Miķelsone, BICEPS pētniece.
  •  „Radošā industrija – politikas prioritāte”. Ieva Cire, Latvijas Kultūras ministrijas Kultūpolitikas plānošanas departamenta konsultante radošo industriju jomā.
  •  „Reklāmas aģentūra un tās loma interneta laikmetā”. Zigurds Zaķis, DOMINO BBDO līdzdibinātājs, stratēģiskās plānošanas vadītājs.
  •  „Īss ieskats Latvijas izdevējdarbības šodienā”. Renāte Punka, SIA „Jāņa Rozes apgāds” direktore, Latvijas Kultūras koledžas lektore
  •  „Horeogrāfijas nozare radošo industriju attīstības skatījumā Latvijā”. Inita Saleniece, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pasniedzēja.
  •  „Nemateriālās kultūras mantojums radošo industriju kontekstā”. Signe Pujāte, Kultūras ministrijas vecākā referente nemateriālā kultūras mantojuma politikas jautājumos.
  •  „Radošās industrijas – Latvijas Kultūras koledžas studentu izaicinājums?”  Aija Freimane, dizaina procesu pētniece, kultūras un sociālo projektu menedžere.

Pašlaik tiek izstrādāts arī konferences gala ziņojums, kas tiks izsūtīts visiem konferences dalībniekiem, kā arī būs pieejams LKK mājas lapā.


Starptautisko kultūras projektu īstenošanas prakse. Problēmas un risinājumi.

  •  Gala ziņojums


ZIEDOŅDĀRZA SVĒTKI

2009

ziedondarzs_2009

Mākslas dienas Ziedoņdārzā „Ziedoņdārza stāsti”

Aizsākot Mākslas dienu tradīciju arī vienā no demokrātiskākajiem Rīgas parkiem, Ziedoņdārzā, piektdien, 17. aprīlī, rīdzinieki un Rīgas viesi ir gaidīti Ziedoņdārzā, kur visas dienas garumā norisināsies parka svētki „Ziedoņdārza stāsti”.

Ieskats vēsturē
Ziedoņa dārzs, kuram šogad aprit 70. gadi, nav senākais, tomēr tas ir viens no demokrātiskākajiem un atbilstoši tam arī viens no iemīļotākajiem pilsētas parkiem. To aizsāka veidot pēc 1935. gada, kad parka atrašanās rajonā tika nojaukta vecā koka apbūve. Tad arī dārzu un ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks (1874-1964), atbilstoši savai pārliecībai, izveidoja šo dārzu, sintezējot ainaviskās un ģeometriskās dārza formas. Parka izveidošana turpinājās no 1937. līdz 1939. gadam. Apvienojot biologa un mākslinieka talantu, viņš panāca saulainības – dzīvības un prieka noskaņas dominanti. Tieši tāpēc viņa veidotos parkus pamatoti uzskatām par īpaši latviskiem.

Arī Ziedoņa dārza nosaukumu deva Andrejs Zeidaks, taču šī rajona iedzimtie zina tā skaidrojumu. Tas ir īpaši lielais ziemciešu īpatsvars dārza apstādījumos, kas katru pavasari pārsteidz mūs it kā nesagatavotus ar savu košo atdzimšanu. Un ziemcieši paplašinātā nozīmē esam arī katrs mēs, šajos platuma grādos dzīvojošie, kuri, neskatoties uz ģeogrāfiskiem, sociālajiem un politiskajiem apstākļiem, ik pavasari mostamies pārsteidzoši mundri un harmoniski.

Ziedoņdārzs šodien

„Pašlaik Ziedoņdārzs ir piedzīvojis savu atdzimšanu un kļuvis par iemīļotu rīdzinieku atpūtas vietu. Būtiska ir arī Ziedoņdārza atrašanās vieta, kas ir kā sava veida robeža starp Rīgas centru un kultūras tradīcijām bagātu pilsētas perifēriju, kas paver jaunas iespējas Ziedoņdārzam kā interesantai kultūras telpai, kurā satikties gan dažādām kultūras tradīcijām, gan cilvēkiem. Šī savā ziņā marginālā – ne īsti centrā, ne nomalē – atrašanās vieta un īpašā, Ziedoņdārzā valdošā romantiskā noskaņa kā magnēts vienmēr ir pievilkusi Latvijas radošās inteliģences pārstāvjus. Tā arī radās doma par „Ziedoņdārza stāstiem.” par svētku rašanās ideju stāsta mākslas zinātniece Ieva Kulakova.

Svētku „Ziedoņdārza stāsti” notikumi

Svētku centrā būs ap parku dzīvojošo radošo personību stāsti saistībā ar Ziedoņdārzu. Tāpat svētku ietvaros būs iespēja noskatīties vairākus dzejas iestudējumus, laikmetīgās dejas izrādi „Pieradinātie”, kā arī klausīties jauno mūziķu grupu koncertu. Būs aplūkojamas vairākas foto izstādes – „Ziedoņdārza gaismas”, „Ziedoņdārza portreti”, „Viena diena Ziedoņdārzā”, kā arī izstāde „30. gadu reklāmas parodijas” un gleznotāja Ilgvara Zalāna action – painting performances foto un video dokumentācija. Svētku laikā notiks radošas darbnīcas un rotaļas arī parka mazākajiem apmeklētājiem. Savukārt kultūrvēstures interesenti varēs doties gida vadītās ekskursijās pa parku un izzināt Ziedoņdārza noslēpumus. „Ziedoņdārza stāsti” noslēgsies ar J. Kulakova kantātes „Mīlestībā viļņo krūts” fragmentu atskaņojumu ar autora piedalīšanos.

Svētku veidotāji un atbalstītāji

„Ziedoņdārza stāstus” veido Latvijas Kultūras koledža sadarbībā ar Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekciju, Latvijas Mākslinieku savienību, Rīgas 6. vidusskolu, kā arī neatkarīgiem māksliniekiem. Svētku veidotāji pateicas visiem svētku atbalstītājiem – dzīvojamo māju kompleksam „Ziedoņdārza mājas”, SIA „Eiropas skaņa”, veikalam „Baltijas papīrs”, AAS „Baltikums”, SIA „Zīmogu ekspresis” un portālam Draugiem.lv.

Videointervijas ar Ziedoņdārza apkārtnē dzīvojošajiem māksliniekiem, mūziķiem, ar Ziedoņdārzu saistītiem cilvēkiem
Projekta realizācija: LKK Fotogrāfijas un Izstāžu menedžmenta apakšprogrammu studenti

Stāsta Diāna Dimza – Dimme, māksliniece, izglītības programmas vadītāja izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa
Kā Rīgas meitenei jautājot, vai Diāna atceras pirmo reizi vai pirmās reizes, kad bijusi Ziedoņdārzā, viņa attrauc:

Bet, protams, nē! Tas noteikti bija kaut kādā neapzinīgā vecumā. Bērnībā gan es, gan mans vectētiņš un vecmāmiņa – mēs visi dzīvojām pilsētas centrā, un tā lielā darīšana bija ar Viestura parku un Strēlnieku parku.

Bet ar Ziedoņdārzu man ļoti privātas, pat intīmas lietas saistās. Mana mamma nejauši iedraudzējās ar vienu mākslinieci – Gaismu, viņa dzīvoja blakus Ziedoņdārzam, Matīsa ielā, un viņa bija Mateja draudzē. Caur šo draudzību, caur Ziedoņdārzu, es nonācu Mateja baznīcā, kur mani nokristīja.

Tajā laikā tas nebūt nebija populāri, tie bija diezgan drūmi padomju laiki. Bez tam, vecākiem bija bērnības trauma ar visām represijām un izvešanām, un mani nokristīja aiz aizslēgtām baznīcas durvīm. Tas nebija tāds jauks pasākums, ne tā, kā tagad, kad nāk tuvinieki, visi apsveic, bet tā – skarbi. Bet tas bija ļoti jauki. Bet tā bija mana izvēle. Un Ziedoņdārzs visu laiku bija turpat blakus un man saistījās ar Mateja baznīcu, ar ļoti garīgām lietām. Nekādu citu asociāciju man nav, tikai labas. Citiem droši vien ir diametriāli pretējas. Bet man Ziedoņdārzs „iet komplektā” ar ārkārtīgi garīgiem, brīnišķīgiem un unikāliem cilvēkiem, pirmajiem reālajiem kristiešiem manā dzīvē.

Gaisma nomira. Viņai ir palikusi meita, arī Diāna tāpat kā es, mēs pazīstam viena otru, un mūs vieno garīga saite, bet nav vairs tāda aprite un satiekamies maz. Pēc tam pieplusojās vēl viena draudzība. Man pilnīgi nejauši caur manu profesiju sanāca iedraudzēties ar mākslinieci, kas man ļoti patīk – Allu Folku. Tikai nedaudzi viņu zina. Viņa arī dzīvo blakus Ziedoņdārzam uz Matīsa ielas. Un, kad iet pie viņas ciemos, trepes ir mājai no sētas puses un no turienes Ziedoņdārzs ir redzams. Allai bija fantastiska mamma – baletdejotāja Olga Adamova, ļoti skaista baletdejotāja, savā laikā tika uzskatīts, ka viņai ir skaistākās kājas Rīgā. Olgai bija radiniece – Allai sanāca tante – Sofija, īstajā vārdā Juzefa, bet visi viņu sauca par Sofiju. Sofija bija unikāla gleznotāja, ko arī īsti neviens nezināja, gleznoja viņa visu dzīvi līdz pat pāri deviņdesmit gadu vecumam. Nomira viņa pavisam nesen, pirms kāda gada. Caur Allu es iepazinos ar Sofiju. Kad es strādāju galerijā Karuselis („Carouselle”), mums bija Allas un Sofijas izstāde – glezniecība no sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem. Ļoti daudz pilsētas ainavas, arī daudz Ziedoņdārza. Sofija uzskatīja, ka padomju laikos netika atzīta – viņas glezniecība atšķīrās no tā laika tendencēm, izstādēs viņa nepiedalījās. Sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados viņa gleznoja Rīgu ar veciem trolejbusiem dzīvās, priecīgās krāsās, izskatās kā Nica vai Kannas. Viņas glezniecībā nebija nekā no latviešu glezniecības drūmā smagnējuma, pamatīguma un skarbā reālisma. Šī man arī ir ļoti interesanta draudzība, kas arī sākās ar to pašu Ziedoņdārzu.

Tā kā mani nokristīja Mateja baznīcā, pēc tam es iepazinos ar Allu un Sofiju, un tieši tāpēc, ka tur ir baznīca, un viņas tur dzīvo, man liekas, ka pie Ziedoņdārza dzīvo visi labie cilvēki. Visi labie cilvēki vienā rindā.

Un man šķiet, ka ap Ziedoņdārzu dzīvo ļoti interesanti cilvēki, ko mēs bieži vien pat nezinām. Mūsu cilvēki, kas bagātina Latvijas dzīvi. Mani ļoti iepriecināja, ka par Sofiju pirms kāda laika bija raksts Rīgas Laikā, jo tie cilvēki pazūd un tas, ka viņus intervē, par viņiem uzraksta, viņus atceras, ir ļoti vērtīgi, tā ir liecība. Sofija arī drīz nomira. Un tāpēc man liekas, ka tas, ko jūs darāt, ir ļoti vērtīgi.

Vispār Ziedoņdārzs ir tāda romantiska vieta. Un tāda tā līnija un asociācijas arī bijušas – visi labie un vērtīgie cilvēki, kas dzīvo blakus Ziedoņdārzam, ir bijuši vērtīgi manā dzīvē.

Dalībnieki: gleznotājs Ilgvars Zalāns, LKK 2. kursa Dejas nodaļas studentes

Projekta realizācija: 26. martā LKK pagalmā.

Izstāde: 17. aprīlī Ziedoņdārza namos, dzīvoklī Nr. 13

Stāsta Olga Kuzmina, LKK 2. kursa Izdevējdarbības apakšprogrammas studente
Lai gan 2009. gada 26. marts bija saulains, bet vēl pavasarīgi auksts un vējains, Latvijas Kultūras koledžā šī diena bija karsta. Kā vienmēr koledža dzīvoja radošu ideju un darba pilnu dzīvi, bet tam visam klāt pievienojās īpašais darbīgums un gaidas. Plakāti uz sienām vēstīja par dienas vidū gaidāmo Action painting performance koledžas pagalmā. Otrā kursa studentiem tas nozīmēja vēl vienu savu profesionālo zināšanu pārbaudi: izstāžu menedžeriem pasākuma organizēšanā, fotogrāfiem – foto dokumentēšanā, bet dejotājām kopā ar mākslinieku Ilgvaru Zalānu bija jārada pati performance. Tās forma ir pavisam jauna mūsu auditorijai. Ilgvars Zalāns ir rīkojis šādus pasākumus visās pasaules malās, beidzot tas ir nonācis arī pie mums.

Pēcpusdienā sagatavošanas darbi tika pabeigti, un skatītāji parādījās gan koledžas pagalmā, gan logos, piesardzīgi raugoties uz provokatīvām dekorācijām – krāsainām, ar ūdeni piepildītām bumbām. Taču par tām aizmirsa, kad sākās darbība un performances jēga jau bija nojaušama. Pagalma galā uz zemes atradās liels gleznošanai sagatavots laukums. Uz tā savu improvizēto deju uzsāka dejotājas. Tad Ilgvars Zalāns uzsāka gleznot un krāsas, nonākot uz audekla radīja visinteresantākās un negaidītākās formas, ko tām piešķīra mākslinieks un dejotājas ar katru savu kustību. Tādā veidā ar katru pieskārienu, sadarbojoties un improvizējot, tika radīts mākslas darbs – lielformāta gleznojums. Publika novēroja ar lielu interesi un smaidīja. „Just for fun” (tulk. „tikai priekam”), paskaidroja Ilgvars Zalāns šo ieceri. Un tiešam, tā bija iespēja darbdienas vidū priecāties par dzīvi, lai pēc tam ar jauniem spēkiem turpinātu veikt savus darbus. Tādā veidā Action painting performance veidoja pozitīvu gaisotni visā koledžā.

Studentu fotoakcija Ziedoņdārzā

Projekta realizācija: LKK Fotogrāfijas un Izstāžu menedžmenta apakšprogrammu studenti Ieva Broka, Latvijas Kultūras koledžas Fotogrāfijas apakšprogrammas studente:

Labdien pilsētā – Ziedoņdārzā! Tā ir vieta, kur cilvēki, dabas mudināti iziet no pilsētas kņadas un ieelpo svaigu gaisu. Dabā cilvēki meklē atbalstu, kad viņiem dzīvē ir skumīgi un nepieciešams spēks. Dodas satikties ar draugiem,

”Šovakar gribas man sapņot
par visu, kas augstāks par torņiem.

Šovakar gribas man sapņot,
tik sapņot
un aizmirst, ka vajaga naudas,
ka pazoles cauras
un rīt
jāatrod darbs”

/A.Čaks, no dzejoļa “Šovakar”/

2010

ziedondarzs_2010

Katra diena sniedz mums iespēju dažādām izvēlēm – kaut vai izvēlēties citu ceļu, lai nokļūtu darbā, bet, visbiežāk, ierastās rutīnas dēļ mēs šis iespējas nepamanām un neizmantojam. Mēs izvairāmies riskēt un piedzīvot jaunus notikumus, jaunas emocijas, mēs baidāmies ieiet iespēju labirintā – JA NU MĒS APMALDĀMIES!!!!
LABIRINTA ceļš aicina uz darbību. Tas ir ceļš cauri laikam un pieredzei, pagriezieni labirintā ir mūsu virzienu maiņa, pārejas periodi, atklājumi un sasniegumi, jaunas pieredzes iegūšana.

Angļu valodā vārdam „labirints” atbilst divi vārdi:

Labyrinth – viena ceļa labirints, kurā tiek iets uz centru un atpakaļ no tā;
Maze(maldu dārzs) – daudzu ceļu un strupceļu labirints, kurā ceļš jāatrod pašam, izmantojot sava prāta spējas. Visbiežāk šie labirinti ir tikuši veidoti kā dārzi.
LABIRINTS pārbauda izturību, pacietību un izvirzītā mērķa skaidrību – vai es to sasniegšu, vai atmetīšu ar roku un padošos.

Pēc melnbalti grafiskās (citiem pelēkās) Latvijas ziemas atkal nāk pavasaris ar jaunām, košām un dzīvespriecīgām krāsām, lai visiem dāvātu prieku un iespējas jauniem piedzīvojumiem. Krāsas ir viena par otru skaistākas, un to iedarbība uz mūsu maņām izsauc spēcīgas emocionālās un simboliskās asociācijas. Krāsu plaukums ZIEDOŅDĀRZA LABIRINTĀ šogad iezīmēts ar dažādām krāsām, jo cilvēka emocionalitāte parasti tiek raksturota ar 8 krāsām – sarkano, dzelteno, oranžo, zilo, zaļo, violeto, balto un melno. Katra ieeja mūsu veidotajā LABIRINTĀ ievedīs mūs citā krāsu zonā, sniedzot iespēju iepazīt šīs krāsas stāstus, izjust tās emocionālo iedarbību un sajūtu maiņu, kas rodas nonākot citā krāsā, piedalīties notiekošajā, vai vienkārši pabūt pašam ar sevi.


Ziedoņdārza krāsu zonas un plānotās aktivitātes 23.aprīlī:

Krāsu josla/vieta Norises laiks Aktivitāte un īss apraksts
Daudzkrāsu, skatuve        – Norises uz skatuves
14.00 Svētku atklāšana „Krāsu labirints”
14.30 Spēles bērniem
16.00 Dejotāju priekšnesumi
16.30 Studentu teātra izrāde
17.00 Norvēģijas studentu rokopera
18.00 Mūzikas grupu koncerts
20.00 LKK studentu rokoperas iestudējums ar Lieni Šomasi
Zaļā, zilā/ centrālā aleja   14:00 – 20:00 Norises centrālajā  alejā
Vides objekts “Maģiskais milzu zirnekļa tīkls”
Vides objekts „Puķu dārzs – zilās rozes”
Baltā  zona      14:00 – 19:00 Telts – ambient, chill
Baltā  izstāde
Kolektīvā  pasakas rakstīšana
Multimediju projekts „ Ziedoņdārza stāsti 2010”
Studentu filmas un krāsainās pasakas
Grupa “Mazie meža briesmonīši” sadarbībā ar projektu Dzejas zveja
Dzeltenā  krāsa       14:00 – 18:00 Bērnu rotaļu un spēļu laukums
Puķu locīšana no papīra
Puzles likšana
Kopēja mākslas darba zīmēšana
Pasaku tēli parkā
Rotaslietu meistardarbnīcas
Labdarības projekts „Kucēni no Juglas suņu patversmes meklē saimniekus”
Lillā  krāsa    Vides objekts „Puķu dārzs – lillā  rozes”
Vides objekts „ Ziedoņdārza ekspresis”
Visā parkā, visās krāsu joslās
14:00 – 20:00 Krāsainie cilvēki, mīmi
„Ziedoņdārza stāsti 2010” izstāde parkā
Krāsaina foto izstāde
Norādes par aktivitātēm parkā – kolāža “Krāsu labirints”

2011

logoziedondarzs

2011. gada 13. maijā Latvijas Kultūras koledžas studenti un pasniedzēji aicina rīdziniekus un pilsētas viesus apmeklēt Ziedoņdārza parka svētkus, kuri šogad notiks jau trešo reizi. Ziedoņdārza parka teritorija tiks pārveidota par ģimenes māju, aicinot apmeklētājus viesistabā paskatīties televizoru, vannas istabā iepazīties ar fotolaboratorijā paveikto, bibliotēkā iepazīties ar Ziedoņdārza apkaimes iedzīvotāju stāstiem, bērnistabā piedalīties rotaļās, guļamistabā ļauties rimtām atpūtas noskaņām vai garāžā baudīt alternatīvo mūziku.
Lai gan Ziedoņdārzs nav senākais, tomēr, sava īpašā novietojuma dēļ, starp pilsētas centru un centra perifēriju, tas ir viens no demokrātiskākajiem un atbilstoši tam arī viens no interesantākajiem pilsētas parkiem. Ziedoņdārza svētki ir nozīmīgs projekts, jo nodrošina kultūras aktivitāšu norisi ārpus tradicionālajiem pilsētas centra parkiem, un apliecina, ka Ziedoņdārzs ir nozīmīga pilsētvides sastāvdaļa, veicinot sociālās vides uzlabošanu un sabiedrības līdzdalību Latgales priekšpilsētā.

 

Norises vieta, Aktivitāte un īss apraksts
Viesistaba – Lielā skatuve parkā tiks iekārtota kā televizors, kurā apmeklētāji varēs baudīt grupu koncertus, iestudējumus, dejotāju un teātra grupu sagatavotas programmas, mūzikla iestudējumu, u.c. pasākumus. Svētku atklāšanā spēlēs 6.vidusskolas pūtēju orķestris „ Auseklītis“, noslēgumā dziesmas no albūma „Viegli” dziedās Māra Upmane – Holšteina, Goran Gora, Eva Ilkstena – Strapcāne.
Bērnistaba – Pasaku tēli vadīs spēles un fiziskās aktivitātes, atjautības uzdevumus. Tiks izveidotas šķēršļu joslas, organizētas spēles, zīmēšanas stends, seju krāsošana, vecāku un bērnu kopīgās atrakcijas, rotaslietu darbnīca, modes skate, fotografēšanas stends un rokdarbu stūrītis.
Guļamistaba – Vieta, kur dzimst sapņi. Pa parku pastaigāsies atraktīvi miedziņi. Pasākums tiks atklāts ar akustisko koncertu (ģitārists, saksofonu kvartets), būs pasaku un dzejas lasījumi, cilvēku stāsti par sapņiem, šūpuļdziesmu kopdziedāšana un mūzikas instrumentu gatavošana.
Tējas terase – Informācijas centrs par svētku norisēm parkā netālu no skatuves. Apmeklētājiem tiks nodrošināta zāļu tēja, būs radošais stūrītis, kur vecākiem pavadīt laiku kopā ar saviem bērniem.
Vannas istaba – Iekārtota foto laboratorija, uz veļas šņorēm izvietotas fotogrāfijas, kamera obskura – kurā parka apmeklētāji tiks iepazīstināti ar fotogrāfijas tapšanas pamata procesiem. Vannas istabā būs liela vanna un skaists spogulis – vides objekti, kas iepriecinās ar savu māksliniecisko vērtību.
Bibliotēka – Projekta „Ziedoņdārza svētki” ietvaros jau trešo gadu tiek veikts kultūrvēsturisks pētījums, par radošo inteliģenci, kas dzīvo Ziedoņdārza apkaimē. Šogad mākslinieki un radošās personības dalīsies ar māju sajūtu.
Garāža – Ziedoņdārza attālākajā stūrī būs garāža, kurā mājos alternatīvā mūzika. Dažādas mūzikas grupas radīs noskaņu, kurā ikviens aicinās sameklēt kaut ko sev tīkamu.


Ziedoņdārza svētki 2011, Svētku programma

Norises vieta
Norises laiks
 Aktivitāte un īss apraksts
Viesistaba –galvenā skatuve
14.00 – 14.30  Svētku atklāšana
14.30 – 14.40  Pūtēju orķestra defilē
 Īsfilma
14.45 – 15.15  Studentu teātra iestudējums
Zemapziņas kino
“Sapnis …. Kopā ar Čaku”
 Īsfilma
15.15 – 16:00  Iestudējums „Noburtais Ziedoņdārzs” ar grupu „Pulsa efekts”
 Īsfilma
16.00 – 16.40  Kultūras koledžas dejotāji
 Īsfilma
16.45 – 17.45  Samantas Tīnas šovprogramma „Auga, auga rūžeņa”
17.45 – 18.15  Grupa „The4”
 Īsfilma
18.15 – 19.00  Improvizācijas teātris „Impro Zoo”
 Īsfilma
19.00 – 19.40  Koncertuzdevums „Sev noticēt”
19.40 – 20:00  Ziņas
20:00 – 20:40  Iestudējums „Ziedonis Ziedoņdārzā” ar Lauri Dzelzīti, Māru Upmani – Holšteinu, Evu Ilkstenu – Strapcāni
Bērnistaba –bērnu zona
 14:00 – 17:00  Pasaku tēli vadīs spēles un fiziskās aktivitātes, atjautības uzdevumus. Tiks izveidotas šķēršļu joslas, zīmēšanas stends, seju krāsošana, vecāku un bērnu kopīgās atrakcijas, rotaslietu darbnīca, modes skate, fotografēšanas stends, rokdarbu stūrītis.
Guļamistaba – telts parka teritorijā
17:00 – 18:00  Akustiskais koncerts
18:00 – 18:30  Radošā darbnīca
18:30 – 19:00  Dzejas lasījumi
19:00 – 19:40  Gatavošanās šūpuļdziesmām
19:40 – 20:30  Šūpuļdziesmu dziedāšana
Tējas terase  – telts parka teritorijā
 17:00 – 21:00  Informācijas centrs – jautājumi, atbildes un svētku noskaņa. Mierīga atpūta ar radio, tēju un     žurnāliem.
Vannas istaba – telts parka teritorijā
14:00 – 21:00  Iekārtota foto laboratorija, uz veļas šņorēm izvietotas fotogrāfijas, kamera obskura – kurā parka  apmeklētāji tiks iepazīstināti ar fotogrāfijas tapšanas pamata procesiem.
Vides objekti – vanna un spogulis.
Bibliotēka
16:00 – 18:00  Multimediju projekts „Ziedoņdārza stāsti”
Garāža – telts parka teritorijā 18:00 – 23:00  Alternatīvo grupu koncerti:
18.00 – 19.00 Momend
19.00 – 20.00 Seat Free
20.00 – 21.00 Once Were Empire
21.00 – 22.00 Faithful In Misfortune
22.00 – 23.00 Cacophonics
Koridors –izstāde gar parka taciņām 14:00 – 21:00  Dažādas foto izstādes parkā, vides objekti un mākslas akcijas veidotas kopā ar māksliniekiem.
 Krēsla performance no plkst. 15:00 – 16:00 parka teritorijā.

2014

Ziedondarza-Stasti-logo_programma

Parks ir lieliska satikšanās vieta, veldzējoša pusdienu pauze, bērnu smiekliem mirdzoša pēcpusdiena vai atspirdzinošs rīta skrējiens. Šeit satiekas dažādi stāsti, tikpat dažādi kā cilvēki, kuru dzīves rit ap Ziedoņdārzu.

Maijā, Ziedoņdārzā, katru darba dienu mēneša garumā notiks aktivitātes, kuras organiski iekļausies parka dzīves dunā. Jogas nodarbība reizē ar pilsētu, kas mostas agri no rīta, gleznošanas nodarbība pie profesionāla mākslinieka kādas citas dienas pēcpusdienā, sacensības vienmēr skrejošajiem bērniem vai akustisks mūziķu koncerts saulei rietot. Programma būs ļoti dažāda un izkaisīta gan laikā, gan parka telpā. Tas nebūs festivāls, kas apgriezīs ierasto parka dzīvi kājām gaisā. Tie būs dažādi stāsti, kas piedzīvoti Ziedoņdārzā.

“Ziedoņdārza stāsti” ir LKA Latvijas Kultūras koledžas studentu projekts, kur tiek īstenotas studentu idejas un studiju laikā gūtās iemaņas dažādu kultūras pasākumu īstenošanā un menedžmentā.

Projekta galvenā ir satikšanās – vecmāmiņu  un bērnudārza bērnu pastaigas  mīsies  ar studentu  radošajiem  darbiem un profesionālo mākslinieku aktivitātēm. Parka soliņi tiks iedzīvināti, lai akcentētu satikšanos un stāstus, kuri tur rodas.

Spied uz Ziedoņdārza stāstu logotipa un izvēlies – kurus pasākumus apmeklēsi Tu?

icon-external-link-square Ziedoņdārza stāstu mājas lapa

Tiekamies Ziedoņdārzā no 2.maija līdz 30.maijam! Parka soliņi Tevi gaida!