Zinātniskā konference „Radošs process un dzīves kvalitāte” (08.04.2009.)
Trešdien, 8. aprīlī, Latvijas Kultūras koledžā notika zinātniskā konference „Radošs process un dzīves kvalitāte”, kuras mērķis bija akcentēt tradicionālās kultūras un amatiermākslas nozīmi indivīda radošā potenciāla attīstībā, kā arī izvērtēt šīs kultūras nozīmi sabiedrībā un valstī kopumā.
Konferences pirmajā daļā uzstājās LR Kultūras ministrijas vecākā referente nemateriālā kultūras mantojuma politikas jautājumos Signe Pujāte, kura runāja par valsts politikas nostādnēm nemateriālās kultūras kontekstā. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētnieki Ilze Lāce un Jānis Daugavietis iepazīstināja ar jaunākajiem par šo tēmu veiktajiem pētījumiem, kā arī ar socioloģijas skatu uz tradicionālo kultūru un amatiermākslu, savukārt ekonomiskos aspektus aplūkoja Dzintaru koncertzāles projektu vadītāja Ieva Zemīte.
Konferences otrajā daļā iesāktās tēmas tiks turpinātas darba grupās „Tradīcijas un jaunrade svētku sarīkojumā”, „Radoša domāšana – savstarpējas uzticības un sadarbības pasaule” un „Mūsdienīga horeogrāfijas izglītība”, kuras vadīja Latvijas Kultūras koledžas pasniedzēji.
Noslēgumā konferences dalībniekiem tika piedāvāta iespēja noskatīties Latvijas Kultūras koledžas radošo kolektīvu priekšnesumus, kā arī Romualda Pipara filmu „Monētas dubultportrets” un tikties ar filmas režisoru.
Aicinām jūs iepazīties arī ar konferences materiāliem:
- S. Pujāte, „Nematerālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības iespējas Latvijas kultūrpolitikas kontekstā”;
- I. Lāce, J. Daugavietis, „Socioloģijas skatus uz kultūru: teorija un prakse”;
- I. Zemīte, „Amatiermākslas aktīvu un pasīvu novērtējums”
- darba grupas „Tradīcijas un jaunrade svētku sarīkojumā” secinājumi;
- darba grupas „Radoša domāšana – savstarpējas uzticības un sadarbības pasaule” secinājumi;
- darba grupas „”Mūsdienīga horeogrāfijas izglītība” secinājumi.
Konference „Prakse – iespēja praktikantam, praktikants – potenciāls prakses vietai” (17.10.2008.)
Konference notika 2008. gada 17. oktobrī.
Paldies visiem Latvijas Kultūras koledžas studentiem, darbiniekiem, kā arī citu organizāciju pārstāvjiem par piedalīšanos konferencē!
Konference tika veidota ar mērķi veicināt studentu izpratni par praksēm kā nozīmīgu studiju procesa daļu, kas nereti izrādās laiks, kurā praktikantu iepazīst arī kā labu darbinieku pēc prakses beigām.
Konferences ietvaros par savu pieredzi studentu prakšu laikā stāstīja gan Latvijas Kultūras koledžas studenti: Džoanna Pāvuliņa, Baiba Lange, Aiva Roga un Jānis Klimanovs, gan prakšu vietu pārstāvji: Ieva Zemīte (Dzintara koncertzāles projektu vadītāja), Daiga Dupate („Rīgas mākslas telpas” programmas „Publiskais Forums” vadītāja), Ingrīda Smuškova (Tukuma rajona Tūrisma informācijas centra vadītāja) un citi.
Konferences noslēgumā tika rīkota „Kontaktu birža”, kuras laikā dažādām organizācijām bija iespēja īsi iepazīstināt klātesošos studentus ar sevi, kā arī aprunāties tieši ar tiem studentiem, kurus ieinteresēja konkrētās organizācijas piedāvātās prakšu iespējas.
- Aicinām ielūkoties Latvijas Kultūras koledžas 3. kursa „Kultūras menedžeris ar specializāciju svētku režijā” studentes Baibas Langes prezentācijā par pieredzi prakses laikā Rumānijā.
Studiju prakse – ceļš uz absolventu iekļaušanos darba tirgū
GALA ZIŅOJUMS
Konference notika 2007. gada 2. novembrī Latvijas Kultūras koledžā. Konferences darbā piedalījās 137 dalībnieki – Latvijas Kultūras koledžas studenti un akadēmiskais personāls, valsts un pašvaldību kultūras speciālisti un kultūras institūciju pārstāvji, nevalstiskā un privātā sektora kultūras organizāciju pārstāvji.
Tika nolasīti 5 darba devēju organizāciju pārstāvju ziņojumi par LKK studentu darbību prakses vietās un 6 LKK studentu un absolventu ziņojumi par līdzšinējo pieredzi, problēmām un to iespējamiem risinājumiem, darbojoties prakses vietās. Prakses organizācijas pārstāvēja – Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras „Kultūra” direktors M.Buškevics, Valsts aģentūras „Latvijas koncerti” projektu vadītāja K.Bērziņa, Valsts aģentūras „Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste D.Jurka, biedrības „Laikmetīgās mākslas centrs” projektu vadītāja A.Lūse un pašvaldības aģentūras „Tūrisma informācijas un koordinācijas centrs” vadītāja A.Priedīte. Konferences diskusiju daļā tika apspriestas galvenās problēmas, kas traucē veiksmīgu un produktīvu studentu un prakses vietu sadarbību, tika izteikti ierosinājumi, kā šo sadarbību uzlabot. Tika piedāvātas vairākas jaunas prakses vietu iespējas studentiem.
Konferences mērķi bija:
- Veicināt studentu izpratni par prakses nozīmīgumu tālākās profesionālās karjeras veidošanā.
- Uzlabot savstarpējo komunikāciju starp studentiem, prakses vietām un Latvijas kultūras koledžu.
- Paplašināt LKK prakses vietu piedāvājumu, nodrošinot studentiem prakses iespējas valsts un pašvaldību sektorā, nevalstiskajās un privātajās kultūras organizācijās(nekomerciālajā kultūras sektorā, kultūras industrijā, radošajās industrijās).
Konferences gaitā tika izdarīti sekojoši secinājumi:
Lai studiju prakses noritētu veiksmīgi un produktīvi, studentiem:
- divus mēnešus pirms prakses sākuma jāizvēlas prakses vieta, jāizanalizē, vai tā atbildīs viņa interesēm, teorētisko zināšanu bāzei un profesionālajai specifikai;
- izvēloties prakses vietu, ieteicams konsultēties ar prakses vadītājiem Latvijas Kultūras koledžā, kā arī vecāko kursu studentiem, lai uzklausītu viņu ieteikumus un izvērtētu sev piemērotāko prakses vietu;
- vienojoties ar prakses vietu par sadarbību un slēdzot prakses līgumu, jāpārrunā ar prakses vadītāju prakses vietā LKK izstrādātie teorētiskie prakses uzdevumi, kas studentam jāveic prakses laikā, lai sagatavotu kvalitatīvu prakses atskaiti un jāvienojas par to izpildes iespējām;
- prakses laikā jāizrāda pašiniciatīva un ieinteresētība par prakses vietā notiekošajiem procesiem, jābūt gatavam strādāt komandā un uzņemties atbildību par atsevišķu uzdevumu/funkciju veikšanu;
- jāņem vērā Latvijas kultūras organizāciju dažādā specifika un atšķirīgie kvalitātes rādītāji (materiāli tehniskā bāze, darbinieku kvalifikācija, utt.), ko lielā mērā ietekmē neviendabīgā ekonomiskā situācijā Latvijas pilsētās un reģionos;
- jādara dažādas atbildības pakāpes praktikantam uzticētie darbi;
- jābūt gatavam darboties prakses vietā pilnu darba dienu četras reizes nedēļā (saskaņā ar Prakses līgumu), lai spētu sekmīgi iekļauties komandā un sekot līdzi notiekošajiem procesiem organizācijā/projektā;
- prakses laikā jācenšas sevi parādīt pēc iespējas labāk, uztverot prakses vietu arī kā iespējamo darba vietu, jādibina kontakti, jāuzkrāj pieredze;
- savlaicīgi jāvienojas ar organizāciju, kurā varēs veikt diplompraksi, laicīgi jāsaskaņo šīs organizācijas plānotie projekti ar savu diplomprakses laiku. Vēlams saskaņot iecerēto diplomprakses vietu ar Kultūras vadības nodaļas, Prakses nodaļas un specializācijas programmas/apakšprogrammas vadītājiem.
Lai studiju prakses noritētu veiksmīgi un produktīvi, prakses vietu pārstāvjiem:
- laipni un ar ieinteresētību jāsagaida jaunais praktikants;
- vairāk jāiesaista studenti prakses vietas darba procesos, praktikantiem prakses laikā jāuztic uzdevumi, kas ir atbilstoši viņa teorētiskajām zināšanām un spējām;
- jāpievērš uzmanība Prakses līguma sadaļai „ Īpašie nosacījumi” ;
- jāļauj studentiem prakses organizācijā piedalīties atsevišķos nozīmīgos notikumos un procesos kā novērotājiem (piemēram, vienu dienu prakses laikā veidot kā „ēnu dienu”);
- jāļauj studentiem iesaistīties ideju ģenerēšanā, plānošanas un koordinācijas sapulcēs;
- jāapsver iespēja savu resursu robežās materiāli stimulēt jauno praktikantu(ne tikai finansiālā izteiksmē, bet arī piedāvājot iespējas apmeklēt organizācijas rīkotos pasākumus).
Lai studiju prakses noritētu veiksmīgi un produktīvi, Latvijas Kultūras koledžai:
- jāpiedāvā pēc iespējas plašāks prakses vietu klāsts un izsmeļoša informācija par prakses vietām, kontaktinformācija ar prakses vietu, kā arī veiksmīgākajiem praktikantiem;
- pirms pirmās prakses 1. kursu studentiem jānodrošina prakses seminārs, kurā studenti tiek informēti par prakses būtību un organizatorisko sistēmu, kā arī potenciālajām prakses vietām (tikšanās ar prakses vietu pārstāvjiem);
- vismaz 2 prakses ļaut studentiem veikt vienā organizācijā (piemēram, 1. praksi un diplompraksi, vai 3. praksi un diplompraksi).
Gala ziņojumu sagatavoja konferences redkolēģija:
Dita Pfeifere – LKK Prakses nodaļas vadītāja
Dace Jurka – V/a „Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste
Baiba Bože – LKK 2.KMM kursa studente
Jānis Ozoliņš – LKK 3.KMA kursa students
Latvijas Kultūras koledžas studiju programmas radošo industriju kontekstā
Konference notika 2008. gada 7. martā.
Konferences mērķis bija iepazīstināt visus interesentus ar pētījumu „Radošās industrijas Latvijā”, kā arī, lūdzot konferencē piedalīties aktīvus nozares speciālistus, sniegt ieskatu atsevišķās radošo industriju nozaru situācijās.
Aicinām ielūkoties konferencē lasīto referātu prezentācijās:
- „Radošās industrijas Latvijā”. Baltijas Starptautiskā Ekonomikas un Politikas Studiju Centra (BICEPS) pētījums. Anda Miķelsone, BICEPS pētniece.
- „Radošā industrija – politikas prioritāte”. Ieva Cire, Latvijas Kultūras ministrijas Kultūpolitikas plānošanas departamenta konsultante radošo industriju jomā.
- „Reklāmas aģentūra un tās loma interneta laikmetā”. Zigurds Zaķis, DOMINO BBDO līdzdibinātājs, stratēģiskās plānošanas vadītājs.
- „Īss ieskats Latvijas izdevējdarbības šodienā”. Renāte Punka, SIA „Jāņa Rozes apgāds” direktore, Latvijas Kultūras koledžas lektore
- „Horeogrāfijas nozare radošo industriju attīstības skatījumā Latvijā”. Inita Saleniece, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pasniedzēja.
- „Nemateriālās kultūras mantojums radošo industriju kontekstā”. Signe Pujāte, Kultūras ministrijas vecākā referente nemateriālā kultūras mantojuma politikas jautājumos.
- „Radošās industrijas – Latvijas Kultūras koledžas studentu izaicinājums?” Aija Freimane, dizaina procesu pētniece, kultūras un sociālo projektu menedžere.
Pašlaik tiek izstrādāts arī konferences gala ziņojums, kas tiks izsūtīts visiem konferences dalībniekiem, kā arī būs pieejams LKK mājas lapā.
Starptautisko kultūras projektu īstenošanas prakse. Problēmas un risinājumi.
- Gala ziņojums