Latvijas Kultūras koledžas absolvents Reinis Dāgs Zvirgzdiņš stāsta par studiju laikiem, iespejām, kas piedzīvotas, un panākumiem savā dejotāja karjerā.
Kad un kādu studiju programmu pabeidzi Latvijas Kultūras koledžā?
Es iesāku un pabeidzu pilna laika studiju programmu Deju kolektīva vadītājs ar specializāciju hip-hop kultūras dejā. Es koledžā iestājos 2018. gada rudenī, paņēmu gadu akadēmisko atvaļinājumu, lai aizbrauktu uz Dāniju, kā apmaiņas students pusgadu padejot un padziļināt savas zināšanas, un pēc tam atgriezos, lai studijas pabeigtu.
Kā Tu atceries koledžas laiku?
Pirmais, kas nāk prātā, ir lekcijas, pasniedzēji un daži smieklīgi momenti no nodarbībām, it īpaši klasikas, kad man, kā hip-hop dejotājam, vajadzēja ļoti audzināt sevi un savu raksturu. Visvairāk man prātā nāk Edmunds Veizāns – kā viņš vadīja savas lekcijas, kā pasniedza ar tik interesantu pieeju. Es varēju visu laiku klausīties un bieži vien kaut ko piebildu, viņš atbildēja ar pretargumentu, bet tie nebija strīdi, bija vienkārši interesanti diskutēt un par to esmu ļoti pateicīgs. Es noteikti pieminētu studentus, gan pirmo, gan otro kursu, ar ko kopā mācījos un pabeidzu, jo tikai ar foršiem kolēģiem, kuriem ir vienots sapnis, var paveikt iecerēto. Ļoti daudz deva tieši paši studenti, kā arī telpa, vieta, pasākumi, notikumi. Es domāju, ka koledža dod ļoti daudz, un es esmu ļoti pateicīgs par to.
Ko studijas koledžā deva Tavā dejas pasaules atklāšanā?
Vispirms man koledža deva diplomu, lai es varu strādāt, izpausties un darboties kā es vēlos. Man iedeva citādāku pieeju par to, kas notiek Latvijā. Nākot no citādākiem dejotājiem, ar citu vīziju un dejas stilu, bija ļoti interesanti redzēt virzību un kur Latvijas līmenis vispār atrodas, un cik dažādi varam būt. Koledža man atklāja dejas pasauli tieši Latvijā. Cik daudz te ir interesantas un tiešām radošas personības, kas spēj iedot mums ļoti daudz. Koledža man iedeva iespaidu, ka mēs, tepat Latvijā, varam būt interesanti un forši.
Kā ir būt dejas programmas studentam koledžā – kāda bija Tava ikdiena?
Bija daudz jādejo, protams, jārunājas, jāinteresējas un daudz jālasa. Teikšu godīgi, pirmajā pusgadā es nebiju pats apzinīgākais students, jo biju no vidusskolas, vēl ar putniem galvā, bet tieši pēc Dānijas es apzinājos, cik svarīgi ir pabeigt koledžu. Ikdienā man vajadzēja braukt no Ogres uz Rīgu, jo es tajā laikā vēl dzīvoju pie vecākiem. Centos nenokavēt lekcijas pirmās minūtes un bija patīkami, ka katra diena sākās ar deju, pēc tam bija kaut kas mierīgāks, bet katru reizi bija kaut kas citādāks un tas padarīja studijas interesantas.
Pastāsti vairāk, ar ko Tu tagad nodarbojies?
Tagad es strādāju “Veizāna deju skolā”, esmu viespasniedzējs, un pasniedzējs deju studijā “Space”. Es strādāju arī citos darbos – bērnu dārzā, GMB studijā, aktīvi piedalos “Ghetto Dance” batlos un citos viņu pasākumos, kā arī, dažādos pasākumos ārpus Latvijas, piemēram, šonedēļ braucu uz Londonu piedalīties batlos, apmeklēju nometnes un citas iespējas. Esmu uzstājies mūzikas video klipos, gan piedalos dažādās performancēs, arī skolās. Tagad, pēc uzvaras TV šovā “Ko tu proti, Latvija?”, ir parādījušās dažādas iespējas, kā pacelt dejas līmeni. Nevis tikai, ja dzied, tad mēs dejojam kaut kur aizmugurē, bet skats ir tieši uz dejotāju. Esmu ļoti pateicīgs par to, ka ikdienā varu attīstīt un darboties ar to, ko es tiešām mīlu un dievinu, un tā ir deja.
Kādi sasniegumi Tev ir bijuši pēc koledžas absolvēšanas?
Esmu uzvarējis dažos batlu pasākumos, bet visbūtiskākais bija TV šovs “Ko tu proti, Latvija?”, jo pandēmijas laikā dejotājiem bija maz iespēju izpausties, izveidot vien kādu video vai uzstāties kādos super mazos pasākumos un mēģināt uzturēt studiju, lai varam izdzīvot. Tagad ir jāpiedalās dažādās performancēs un jāveido kopīgi projekti. Bija iespēja sastrādāties ar Tomiju Kešu (Tommy Cash), pazīstamu igauņu reperi. Ļoti daudz kas ir pieredzēts, bet tagad notikumi tikai vēl būs un būs.
Tavs ieteikums vai vēlējums jaunajiem dejas studentiem….
Pirmkārt, noticēt sev, jo iespaids par sevi būs daudz svarīgāks un nozīmīgs par jebkuru citu iespaidu. Pats galvenais ir mīlēt, to ko tu dari, un nekad nebaidīties būt studentam. Ja tu vienmēr interesēsies par jaunu informāciju, jaunām iespējām vai jaunu skatu uz kādu situāciju vai lietu, ja nebaidīsies no tā, ka nezini, bet tieši interesēsies un vaicāsi, tas tikai parādīs to, cik ļoti svarīgs tev ir notiekošais un cik nopietna ir tava attieksme.
Pieminot koledžu, asociācija, kas man raisās, ir vārds “tuvums”. Mēs visi bijām diezgan tuvi. Es vienmēr atceros, ka skolā, vidusskolā vai pamatskolā, ja teica, ka jāiet pie administrācijas, vienmēr likās, ka “nu ir ziepes”, ka ir “savārīts” kaut kas šausmīgs. Katru reizi, kad koledžā bija kaut kādi jautājumi un jāaiziet pie administrācijas, tad bija tik ļoti pozitīva un jauka atmosfēra un man vienmēr bija tāds “Yes! Tik forši!”. Tiešām tik, tik, tik, tik forši!
#radisevikultūrā un piesakies studijām Latvijas Kultūras koledžā; uzņemšana no 4. jūlija līdz 22. jūlijam budžeta vietās un ar atlaidi studiju maksai, bet līdz 12. augustam maksas studijās.
Vairāk informāciju par uzņemšanu atradīsi šeit: bit.ly/3AfqRAQ.
