Lelde Annija Grīnberga (bildē pa vidu), pabeidzot studiju programmu ‘’Mākslas institūciju pārvaldība’’, ir ieguvusi kultūras menedžera kvalifikāciju ar specializāciju teātra mākslā.
‘’Šobrīd strādāju par tautas nama vadītāju Cēsu novada Vaives tautas namā Kaķukrogā. Darba gaitas šajā kultūras iestādē uzsāku gandrīz uzreiz pēc koledžas absolvēšanas. Tas gandrīz sakrita ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī, kas nozīmēja, ka pasākumi nedrīkst notikt. Taču tas nenozīmēja, ka darbs ir apstājies! Plānošana notika tik un tā. Ikdienā organizēju pasākumus no a-z. Pirmais lielais pasākums bija Vaives pagasta svētki, kas bija manas “ugunskristības”. Jau no viena pasākuma guvu lielu pieredzi! Pēc pasākuma norises bija liela gandarījuma sajūta un emociju pārplūdums. Vēl pāris dienas pēc tam nevar atgriezties ierastajā ikdienas ritmā. Darbs ir savā ziņā ir daudzveidīgs, dinamisks.
Studiju laikā esmu satikusi radošas un jaukas personības. Gan pasniedzēji, gan koledžas darbinieki, gan kursabiedri ir kļuvuši par draugiem. Ar dažiem sanāk uzturēt arī regulāru kontaktu. Ir jauki apzināties, ka ir kāds, kuram piezvanīt vai uzrakstīt, lai parunātos par dzīvi, vai nebaidoties lūgt palīdzību kultūras jomā. Ar draudzeni un studiju cīņu biedreni Dārtu Zvaneri sapņojam par kāda kopīga projekta īstenošanu nākotnē.
Diemžēl šobrīd sanācis nolikt sirdslietu (teātri) maliņā, jo darbs paņem daudz mana laika. Bez darba vēl cenšos neatteikt palīdzību arī sava dzimtā ciemata Skujenes kultūras dzīves attīstības veicināšanai. Man patīk radīt un attīstīt idejas, kas ne tikai radītu apkārtējiem prieku, bet dotu arī pievienoto vērtību. Vēl aizvien dejoju tautiskās dejas, apmeklēju kultūras un sporta pasākumu.
Strādājot esmu sapratusi, ka koledžā dotie grupu darbi bija vēl viena vērtīga pieredze no jau tā pilnās pieredzes pagāžas, kuru piedāvā Latvijas Kultūras koledža. Jā, reizēm šķita, ka grupu darbu ir par daudz, ka gribētos labāk darīt vienai. Šobrīd, kad pašai jāpieņem lēmumi, jāgatavo piedāvājumi, jāorganizē kultūras dzīve, novērtēju, ka studiju laikā kolēģi, draugi un padomdevēji bija rokas stiepiena attālumā. Es zinu, ka arī mani darba kolēģi neatteiks padomu, nāks palīgā, ja nepieciešams. Un tas ir svarīgi – nejusties vienam kultūra straujajā ritmā un trakumā. Un vēl, cilvēku varā ir vai, nu dot, vai ņemt enerģiju. Mans ieteikums: esiet tie, kas sniedz enerģiju un prieku gan saviem draugiem, gan kolēģiem. Jo tikai kopā mēs varam.’’